7. grupas skolotāja Sanita STRAKŠA

Šajā vasarā mūsu mazie divgadnieki pirmo reizi vēra vaļā “Sprīdīša” durvis. Tas bija interesants laiks gan bērniem, gan grupas darbiniekiem, gan vecākiem – te asaras mijās ar bērnu smiekliem, vecāku satraukums par savām atvasītēm līdzās ar drošības sajūtu. Palēnītēm esam iepazinuši viens otru. Jau rudenī pirmajā tikšanās reizē ar vecākiem tika teikts: “Jūsu mazuļi uzsāk savas gaitas īpašā gadā – Sprīdīša 30 gadu jubilejas gadā”. Tā mēs visi kopīgi sagaidījām un nosvinējām Sprīdīša skaisto jubileju.

Arī man (skolotājai Sanitai), šis ir īpašs gads, jo esmu ieguvusi sev jaunu kolēģīti – skolotāju Ievu Ozoliņu, kas reizē ir viena no manām pirmajām audzēknēm “Sprīdītī”. Tāpat ir liels prieks par divu bijušo audzēkņu atvasītēm, kas uzsākušas bērnudārznieka gaitas mūsu grupiņā šajā mācību gadā.

Bērni izaug ātri, bet ikkatrs no viņiem ļoti gaida un tic Ziemassvētku brīnumam. Mūsu grupā mazajiem divgadniekiem Ziemassvētku gaidīšana aizsākas jau no pirmajām decembra dienām, kad grupa tika saposta svētkiem - rotājot telpas, logus.

Lielu nemieru – citam priecīgu un pārsteigumu pilnu, atnesa Rūķi, kas staigāja un dancoja gar logiem. Tik daudz rūķu vienkopus bērni nebija vēl redzējuši.

Tāpat mūsu grupas vecāki tika aicināti iesaistīties divās labo darbu akcijās. Sagatavojām divas kaķu mājas un ar vecāku atbalstu sagatavojām divas kastes ar suņu un kaķu barību biedrības „Ūsas un astes” dzīvnieku patversmei, kas patversmē tika nogādātas 7. decembrī. Tāpat vecāki tika aicināti piedalīties ar saviem darbiem projektā „Labie darbi”, šajā projektā atbalstu sniedza divas ģimenes – Patrīcijas Teteres- Teterovskas un Annijas Jaunzemas vecāki.

Ar vecāku kopīgiem spēkiem, grupā ieradās pati “Ziemassvētku princese” – eglīte. Pienāca ilgi gaidītie Ziemassvētki mūsu grupiņā. Viss bija sagatavots – telpa izrotāta, dziesmiņas un rotaļas iemācītas. Bet, ak vai, Rūķītim (mūzikas skolotāja Linda Berkule) bija sniegā ieputināts dāvanu maiss. Tāpēc Rūķītis devās pie saviem draugiem Kaķa (skolotāja Sanita Strakša), Peles (skolotājas palīgs Dzintra Žīgure) un Suņa (skolotāja Ieva Ozoliņa). Tomēr maiss vēl neatradās.  Bet kur gan bija palicis dāvanu maiss? Kurš to pateiks?  Kā veicās maisa meklējumos, kādas rotaļas, dziesmas, dejas bērni ir mācījušies līdz Ziemassvētkiem, šo svētku video ierakstu noskatīties vecāki tika aicināti pēcpusdienā kuplā pulkā ar visām ģimenēm. Šajā pasākumā vecākiem bija iespējams noskatīties ne tikai rīta video ierakstu, bet arī muzikālās nodarbības ierakstu, kas notika septembra mēnesī.  Pēc tam bija laiks dāvanām. Apzinoties ka bērni ir mazi, vecākiem bija uzdevums sagatavot savas bērnības dzejolīti. Ļoti iepriecināja visi vecāki, kas šo mājas darbu bija paveikuši. Vecāki saņēma vēl kādu īpašu dāvaniņu, sava bērna fotogrāfiju rāmītī. Visās fotogrāfijās bērni bija kā mazie rūķīši.

Kas gan tie būtu par Ziemassvētkiem bez piparkūku smaržas. Ar bērniem cepām piparkūkas. Kārdinošā smarža kņudināja deguntiņus. Bērni, kā mazi rūķīši veltnēja mīklu, spieda zvaigznītes, eņģelīšus, sirsniņas, pārsliņas u.c. jaukas figūriņas.
Ziemassvētku gaidīšanas nedēļā bērniem notika pirmais muzeja apmeklējums. Alūksnes muzejā kopā ar 6. grupas bērniem apmeklējām Elzas skoliņu, kur apguvām labas uzvedības pirmās iemaņas, noskatījāmies multfilmu – „Sisidra”
Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu devāmies ciemos pie eglītes Iestādes laukumā. Sagadījās tā, ka Rūķītim bija pazuduši draugi briedis, lācis, zaķis, vāvere un  lapsa. Pa dzīvnieku pēdām mums izdevās atrast draugus, kas bija paslēpušies eglīšu pudurī, tur ieraudzījām divās izrotātās eglītes, arī mēs tur iekārām savu rotājumu. Palūkojamies, kas slēpjas vāveres maisiņā. Mācījāmies pazīt egles un priedes čiekurus.

Raibs, jo raibs ir iznācis mūsu ceļš pretim Ziemassvētkiem. Paldies gribam teikt grupas vecākiem par labajiem darbiem un atbalstu sveiku gaidīšanas laikā!