Pirmsskolas izglītības skolotājas Gita SELGA, Indra FRUNZA

Tuvojoties ziemassvētkiem, katrs klusībā cer, gaida brīnumus. Un tādi notiek. Pirmssskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” brīnumi notiek. Te kādā rītā audzēkņus, viņu vecākus un personālu pārsteidz mirgojošas lāsteku gaismiņas, citu rītu pie ratu novietnes, mīļu smaidu sejā, sniegā iebridis mazs, trausls enģelītis. Mēs zinām, ka sācies Rūķu darbošanās laiks. Katru gadu svinīgi tiek iedegta iestādes Ziemassvētku eglīte. Un katru gadu šim pasākumam ir savs stāsts. Ir bijuši mazās Raganiņas un sniegavīru piedzīvojumi, sniegpārsliņu ceļojums. Šogad eglītes iedegšana notika trīs Rūķu un darbīgās Raganas satikšanās gaisotnē.

Viss sākās tā: Pasākuma ieskaņā 11.grupas bērni dziedāja dziesmu “Eglīte grib rotiņas”, ieradās Rūķi, kuri pamana, ka eglīte nav izrotāta. Lielie rūķi, ja redz kaut ko nepadarītu, tad ķeras klāt, lai darbs būtu godam padarīts, tātad dodas meklēt eglītes rotājumus. Mazais, nogurušais rūķēns paliek pieskatīt eglīti. Bet tajā pat laikā, stipra vēja svaidīta, ievirpuļo Ragana, kurai vēja brāzmās virs Jāņkalniņa salūzis slotaskāts. Meklējot jaunu kātu, tā šeit iemaldījusies, jo nodomājusi, ka šeit ir raganu skola. Bērni gan iebilst, ka šeit ir bērnudārzs “Sprīdītis”. Bet negaidītā viešņa uzstāj, ka šeit katru rītu manījusi kādu raganu, kas darbojas ar slotu, laikam mācās lidot. Bērni paskaidro, ka tā ir mūsu Rūķīte Eva, kas katru dienu rūpējas par to, lai iestādes lielie un mazie rūķi varētu doties savās darba gaitās pa notīrītām takām un sakoptu vidi.
Klausīdamās bērnu skaidrojumu, ragana pamana svētku eglīti, kura ļoti labi noderētu slotaskātam. Zem eglītes tā pamana mazo snauduļojošo Rūķi. Ar viltu mazais rūķis tiek mudināts pastāstīt - kā var nogāzt koku. Rotaļā “Rūķi darbus darīt sāk, rūķi darbus darīt māk”, visi uz pasākumu ieradušies bērni kopā ar mazo Rūķi rādīja kā tas darāms. Kā darbs darāms, nu tapis skaidrs, bet vajadzīgi darbarīki. Kurš gan uz svētkiem ierodas ar cirvi vai zāģi- neviens. Raganai jauns plāns- sameklēt Alūksnē cirvi, tā dodas prom, bet piekodina visiem sargāt šo egli.

Pēc brīža ierodas bēdīgi lielie Rūķi, katram tikai pa vienai maziņai eglīšu rotiņai. Ir skaidrs, ka ar divām rotiņām eglīte nekļūs par svētku egli, ar tām pat slotu nevar izrotāt! Un drīz var atgriezties Ragana, kas solīja eglīti nocirst. Kā glābt svētkus? Ir nepieciešami brīnumbumbuļi, kas gatavoti ar mīlestību, rūpību un izdomu. Rūķiem vienīgā cerība- bērni un viņu skolotājas. Un tiešām brīnumi notiek- katras grupiņas dalībniekiem uz svētkiem ir paņemti līdz brīnumbumbuļi. Ar Rūķu palīdzību tie tiek iekārti eglītes zaros. Kopā dziedot dziesmu “Ak, eglīte”, notiek brīnumi, eglītes zaros iedegas košas gaismiņas. Eglīte ieguvusi rotiņas, mirdz tik skaista! Ierodas Ragana, kas pamanījusi tādu košumu, apmulst un apsola bērniem, ka tādu skaistumu, prieku bērniem viņa negrib laupīt un lūdz ļaut arī viņai palikt šeit un priecāties kopā ar bērniem. Pasākuma noslēgumā rotaļas, fotogrāfēšanās ar Rūķiem un Raganu, kuru tēlos iejutās mūzikas skolotājas Vita VĒRDIŅA, Linda BERKULE un 10. grupas skolotājas Indra FRUNZA, Gita SELGA. Klāt pievienojam Rūķes Evas iemūžinātos fotomirkļus.