Pirmsskolas izglītības skolotāja Gita SELGA

Gaidot Tēvu dienu, nolēmām sākt iepazīstināt grupas bērnus ar tēvu, vectēvu profesijām. Pateicoties Bāliņu ģimenes atsaucībai pirmais, kuru pētīsim, būs kalēja amats.

Trešdien, 10. Septembrī, pēc brokastīm, devāmies uz kalēju darbnīcu. Tuvojoties kalēja darbnīcai bija dzirdami klaudzieni, pie durvīm liels, kalts durvju zvans, kuru piezvanot paziņojām, ka esam ieradušies. Mūs sagaidīja smaidīgie amatnieki -  Ances tētis un vectēvs.

Abi meistari pastāstīja par savu amatu, par darba drošībai nepieciešamo priekšautu, speciāliem cimdiem. Noskaidrojām, ka telpa , kurā strādā kalēji ir smēde. Lai varētu metālu pakļaut savai idejai, padarītu to mīkstāku, tas ir jākarsē ēzē. Bet ir jāzina, cik ilgi karsēt, jo izrādās, ka metāls var sadegt. Uzzinājām, ka kalēja darbam nepieciešami daudz dažādi āmuri un lakta. Stiprie grupiņas puiši mēģināja pacelt lielo āmuru. Secinājām, ka kalējiem ir jābūt ļoti stipriem un gudriem, jo tik smagu āmuru var celt tikai īsti spēkavīri un prātīgi uzsist īstajā vietā, lai izgatavotu ko skaistu un ļoti noderīgu.
Turpinājumā devāmies aplūkot meistaru darbu un seno priekšmetu izstādi.

Prieks, ka bērni uzmanīgi klausījās stāstījumu, vēroja kalēja darbu un uzdeva interesantus jautājumus.  Atmiņai par tikšanos, kalējs Bāliņš mūsu grupai izkala un uzdāvināja dekoratīvu pakaramo un pamatīgu naglu. Tas ir  noderīgs priekšmets, kuru izmantosim “mākslošanas” darbību priekšautu pakāršanai.

Pateicībā par viesmīlību un interesanto tikšanos pelēkajā smēdē no mums palika koši rudens ziedi.