Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes „SPRĪDĪTIS” 10.grupas skolotājas G.SELGA, I.FRUNZA

Šogad “Sprīdīša” 10. grupas bērni un skolotājas nolēma Ziemassvētkus gaidīt latviski. Mūsuprāt, latviski gaidīt - nozīmē čakli strādāt, un strādāt ar jēgu un prieku.        

   Sākām rosīties laikus: paši gatavojām rotājumus grupas telpai un eglītei, cepām piparkūkas, gatavojām pārsteigumus vecākiem. To visu darot, dziedājām, skaitījām tautas dziesmas, dejojām. Dienu pirms grupas eglītes cepām pīrāgus un vārījām pelēkos zirņus.

Latviskām ķekatām ir simboliska nozīme, tās nes svētību katrai mājai, kur tās ierodas. Tādēļ arī mēs, maskojoties pārtapām par lāci, vilkiem, lapsām,  vāverēm, pelēm, runci, saulīti, mēnestiņu, kaziņu, āzi, zirgiem, nāvi un čigāniem.

Ķekatnieki, ķekatnieki,
Ķekatnieki nāk,
Veriet visas durvis vaļā,
Lai tie iekšā nāk!

Ķekatnieki trokšņodami ziņoja par savu ierašanos. Maskas zīlēja, pareģoja, dziedāja, dejoja, gāja rotaļās. Ievērojot ticējumu - kas Ziemassvētku vakarā ar Nāvi danco, tam nākošajā gadā visas nelaimes ies garām - saimnieces, ķekatnieki, iesaistot vecākus izdancinājām Nāvi.

Kā katrā kārtīgā mājā pieklājas, saimnieces pacienāja ķekatniekus un viesus ar pīrāgiem, piparkūkām, zirņiem un pašceptiem cepumiem. Atvadoties ķekatnieki novēlēja: 
Ar dieviņu paliekat
Tik veseli, tik bagāti
Tik veseli tik bagāti
Kā pērngad palikāt!

Neviens nevar pateikt, ka tieši tā senos laikos gaidīja Ziemassvētkus, bet, mūsuprāt, ir labi, ka cenšamies neaizmirst senās tradīcijas. Tā savienojas senās un jaunās tradīcijas.      
  Mēs dzīvojam mūsdienās, bet mūsdienās Ziemassvētki nav iedomājami bez Ziemassvētku vecīša. Arī šoreiz mēs viņu sagaidījām un tikām pārsteigti ar gardām un sirdssiltām balvām.