07.11.2012.

Gita SELGA, Indra FRUNZA
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāds „SPRĪDĪTIS” pirmsskolas izglītības skolotājas

     Ja mūsu 10.grupas bērniem vaicā: “Jūs esat mazi vai lieli?”, atskan vienbalsīgs: “Mēs jau esam lieli”. Un taisnība ir! Jau otro mēnesi šie divus līdz četrus gadus jaunie prātvēderi ir “Laimīgās zemes” iemītnieki.
     Ceturtdien, 18. oktobrī plkst. 17.15, rudenīgajā pasaku mežā iestādes zālē mēs visi kopā atradām nomaldījušos mazo Ežulēnu. Ar Rudens Rūķa palīdzību nogādājām to Ežu tēta rokās. Gājām rotaļās, runājām un rādījām skaitāmpantus, dziedājām, dejojām. To visu vēroja māmiņas, tēti, vecmāmiņas un māsas.
     Un ja Jūs zinātu - cik grūti ir uzstāties un rādīt priekšnesumu, ja redzi, ka mīļā māmiņa sēž turpat tuvumā. Tik ļoti gribas aizskriet un pieglausties viņai! Vai mazie bērni to varētu? Protams, ka nē! Bet mēs jau esam lieli un parādījām vecākiem, kas rudenī notiek mežā, kāpēc līst lietus, kā aug sēnes un kuras Ezis drīkst likt grozā ziemas krājumam.
     Ežu ģimenes draudzene Vāvere mums bija atsūtījusi groziņu ar kārumiem. Pārliecinājāmies, ka vāveres prot ne tikai savākt, bet pat cept ļoti gardus “riekstiņus”.
     Atskanot aplausiem, Rudens Rūķa atbildīgie palīgi steidzās saņemt sirsnīgas bučas un glāstus no saviem mīļajiem.
Un pats galvenais - zinām droši, ka par labiem darbiem vienmēr tiek pateikts neviltots PALDIES!