Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja,
Lieldieniņas braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
/ Latviešu tautas dziesma/

     20.marta pēcpusdienā pulcējamies iestādes zālē, lai kopā ar vecākiem sveiktu pavasari.
     Klāt pavasara pirmā diena, tuvojas Lieldienas, bet laika apstākļi mūs nelutina – vēl joprojām sniegs, naktis ļoti aukstas, tik ļoti gribas pagulēt siltajā gultiņā uz sava mīkstā spilventiņa.
     Bet tāpēc jau mēs neesam miegamices un tas mūs netraucē gaidīt jaukos pavasara svētkus. Bērni pastāstīja un parādīja vecākiem kā mostas un rotājas siltā pavasara saulīte, ko dara kukainīši, kādi ticējumi jāievēro, gaidot Lieldienas. Neizpalika arī mīklu minēšana, kas tika uzdotas minēt vecākiem. Izrādījās, ka vecāki ir čakli minētāji un visas mīklas tika veikli atminētas.
     Lieldienu galvenais simbols – ola, tāpēc bērni tika aicināti uz vistas deju, kurā parādīja, kā vistiņa dēj olas. Kas gan mūs varētu izšūpot Lieldienu rītā? Koncerta noslēgumā vecāki ar bērniem gāja rotaļā „Es meklēju sev draudziņu”.
     Gaidot svētkus, ir jāizrotā telpas ar pašu gatavotajiem rotājumiem. Vecāki tika aicināti uz grupu, lai radošajā darbnīcā kopā ar bērniem izgatavotu Lieldienu rotājumu – cāli.