23.02.2017.

Dace Gailāne
PII “Pienenīte” vadītājas vietniece izglītības jomā

 

14. februārī bērnudārzā “Pienenīte” virmoja TĀDA „karsti sarkana” gaisotne, jo bērnudārzā tika svinēta Draudzības diena. Valentīndiena pie mums tiek svinēta vēl tikai nesen, kā kaut kas jauns. Un kāpēc gan ne?

Sen jau ir pierādīts, ka viss atkarīgs no dzīvē notiekošā veselīgas uztveres, meklējot gaišas emocijas. Un jauki ir, ka jau pirmsskolas laikā bērniem tiek mācīta pozitīva attieksme citam pret citu un pret svētkiem. „Mīļo draudziņ, pulkā nāc” – ar šīs bērnu skandētās dziesmas vārdiem var raksturot mīlestību bērnudārzā, kuras virzītājspēks ir dzīves iepazīšana un mācīšanās: saprasties, pieņemt citādo, iepazīt sevi un rast, iespējams, pirmos draugus.

Šajā dienā bērni gāja viens pie otra ciemos. Skolotāja Elga ar “Pūcīšu” grupas bērniem uzņēma ciemos “Skudriņu” grupas bērnus un skolotāju Ilzi. Bija padomāts par atrakcijām, jautrām rotaļām un pašdarinātiem pārsteigumiem. Bērni lika īpašās sirsnīgās puzles un cienājās ar sirsniņkonfektēm.

“Bitīšu” grupas bērni ar skolotāju Violu viesojās pie “Rūķīšiem” un skolotājas Maijas. Šeit notika dejas un fotosesija, kas izvērtās ļoti mīļa, jo šeit jau bija izveidojušies pārīši!

Sagatavošanas grupa “Taurenīši” un skolotāja Skaidrīte bērnudārza zālē gaidīja ciemos pašus mazākos bērnudārzniekus – grupu “Lācēni” ar skolotāju Zandu un “Mārītes” ar
Bučas, dziesmas, rotaļas, dejas un pat diskotēka – tas viss raksturo labvēlīgo noskaņu, kas sildīja ikvienu sirsniņu, apliecinot, ka draudzība ir jūtas, kas dārgākas par zeltu!

„Mīlestība – tas ir tas, kas liek tev smaidīt, kad tu esi noguris”, „Vairāk par visiem mani mīl mamma, jo neviens cits man nedod buču pirms gulētiešanas” – šīs ir vien dažas pērles no internetā lasāmajām piecus un sešu gadus vecu bērnu atziņām. Ja par citu informāciju globālajā tīmeklī nākas šaubīties, tad šīm rindām gribas piekrist uzreiz. Jo arī mūsu pašu bērni ik mirkli mājās, ik dienas bērnudārzā vārdos un darbos apliecina, ka viņu sirsniņas jūt dažreiz dziļāk un patiesāk. Atliek vien mums visiem – ģimenei un sabiedrībai – pacensties, lai tās, lielas augot, saglabātu savu unikalitāti un straujāk pukstētu vienmēr.
Mīlestību ģimenēs un visās tās cēlajās izpausmēs visos vecumposmos vēlot