Ceturtdien, 12.septembrī, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” sagatavošanas grupas „Taurenīši” bērni, darbinieki un vecāki devās ekskursijā uz Apes novada Gaujienas pagastu.

     Ekskursijas laikā bija iespēja: apskatīt garāko lapegļu gatvi Latvijā; redzēt O.Vācieša piemiņas akmeni un skolu, kurā mācījies dzejnieks; apmeklēt ogu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu ''Lienama''; apskatīt dažādu laiku senlietu izzinošas kolekcijas saimniecībā ''Fazāni''; nogaršot uz ugunskura gatavotu putru un uzspēlēt kādu spēli ar draugiem.
Kā katru gadu, dodamies ekskursijā pretī zelta rudenim, lai uzzinātu ko jaunu savā vai kaimiņu novadā. Tā kā tuvojas mūsu novadnieka, dzejnieka O.Vācieša 80gadu jubileja, nolēmām lasīt viņa dzejoļus bērniem, klausīties dziesmas ar viņa dzeju, apskatīt dzejnieka bērnības zemi.
     Lai būtu laba veselība, pašsajūta skolotājām, bērniem un viņu vecākiem, nolēmām vairāk ko uzzināt par vitamīniem bagātajām ogām, kuras aug Latvijas dārzos, mežos, purvos, bet tās pārstrādājot, iegūstam dabīgās sulas, dzērienus, sīrupus, u.t.t.
     Apmeklējot Gaujienas pagastā Jauno Rogu pārstrādes un uzglabāšanas cehu, uz mirkli izjūtot ledusskapju (-20’C) aukstumu, tur ieejot, emocijas bija lielas... Bet dodoties tālāk, vēl interesantāk... Bija iespēja redzēt milzīgos kūdras laukus, pastaigāt pa purva malu, meklējot un nogaršojot lielās mellenes, kuras nesmērē muti un lielās dzērvenes īkšķa lielumā...      Tagad mēs zinām, ka katra mazā oga ir uzkrājusi zemes spēku, saules enerģiju un sala rūdījumu, tieši to, kas katram no mums ir vajadzīgs.
     Tā kā ikdienā un arī ceļojuma laikā jāievēro dažādi drošības noteikumi un jāzin par cilvēkiem, kuri rūpējas par mūsu drošību, tālāk devāmies ekskursijā uz Trapenes pagasta ''Fazāniem", kur mūs sagaidīja pensionētais policijas darbinieks Z.Safranovičs. Viesmīlīgais mājas saimnieks labprāt izrādīja savu senlietu muzeju, milicijas laika ekipējumu u.c.
     Mums pārsteigumam, saimnieks uz ugunskura gatavoja īstu lauku putru ar gaļu un sīpoliem, cienāja ar svaigi spiestu ābolu sulu. Līdzņemtās bērnudārza pusdienas un cienasts svaigā gaisā garšoja labi... Izskrienoties pa rudenīgo, saulaino lauku sētu, klausoties fazānu balsīs, vērojot krītošās lapas, jutām sevī patīkamu nogurumu. Laiks doties mājās!