Ilgi gaidīts, uztraukuma pārņemts un neziņas pilns PII „Pienenīte” grupas „Taurenīši” bērniem iesākās 24.oktobra rīts.
     Ne tikai tāpēc, ka viņu bērnudārzā ir Veselības diena, bet tāpēc, ka vecāki kopā ar pedagogiem un Tūrisma centra atbalstu noorganizēja mācību ekskursiju pa Pededzes pagasta pasaku taku.
     PII „Pienenīte” sportojošo grupu bērnu pavadīti, grupiņas „Taurenīši” bērni, vecāki, skolotājas Rita, Skaidrīte un skolotāju palīgs Aina devās uz lielo autobusu, kur tos laipni sagaidīja ekskursijas vadītāja Inese Grava, kura iepazīstināja ar uzvedības noteikumiem autobusā ekskursijas laikā, kā arī novēlēja jauku atpūtu.
     Autobusam apstājoties, kopīgi izlasījām brīdinājumu par ceļa remontu. Bērni bija izbrīnījušies, kad meža vidū vairākās vietās uzstādīti luksofori, kuru pilsētā nemaz nav. Atcerējāmies ceļa satiksmes noteikumus un vērojām lielo, ikdienā nesastopamo ceļa tehniku un dažādos ceļa segumus. Strādnieki bija tērpušies speciālā darba apģērbā un katrs veica savu darbu.
     Kad sasniedzām Pededzes pagastu, ekskursijas vadītāja pārbaudīja bērnu zināšanas par Latviju un informēja, ka atrodamies pierobežas zonā. Daudziem bērniem bija pazīstama krievu valoda un viņi labprāt demonstrēja savas valodas prasmes.
     Pie skaistas skolas ēkas mūs sagaidīja muzeja vadītāja Inese Volšteine. Viņas laipni aicināti devāmies uz nelielo muzeja ēku, par kuras esamību vēstīja izkārtne, uz kuras atainoti divi krievu spēlmaņi, kas bērniem atgādināja multfilmu varoņus.
Ieejot telpā, jutāmies kā atbraukuši ciemos senā lauku mājā. Daudzi bērni tā arī teica: „manai vecmāmiņai tāds ir!” un norādīja uz pazīstamu priekšmetu. Savukārt vecākiem un pedagogiem šīs lietas saistījās ar savu bērnību.
     Muzeja vadītājai bija jāatbild uz daudziem jautājumiem. Daudzas lietas bija rotātas ar krievu tautas rakstu zīmēm. Bērni bija pārsteigti, ka ūdeni vārīja nevis elektriskā tējkannā, bet samovārā - patvārī. Šis vārds likās interesants. Kā jau katrā krievu sētā, ciemiņi tika godāti un cienāti. Ēdām iecienītos „krievu prjaņikus”.
     Atvadījāmies no muzeja un, spītējot lietum, devāmies tālāk, lai sastaptos ar latviešu tautas pasakām.
     Pie skolas dārza mūs sagaidīja skolotāja Selga Bībere. Lai nokļūtu uz Pededzes pasaku takas un iepazītos ar spēles „Pasaka ir pasaka, tāpēc, ka tā pasaka” noteikumiem, skolotāja aicināja atslēgt pasaku vārtus, kuriem par atslēgu der kāds bērnu priekšnesums. Noskaitot tautas dziesmu par tēvu zemi, vārtus atveram.
     Skolas ābeļu dārzā ir izveidotas 9 atrakciju vietas, kas saistās ar ļoti zināmām latviešu tautas pasakām.
     Bērni saņem metamo kauliņu - bumbiņu. Ar tās palīdzību tiek krāti punkti, kurus reģistrē rezultātu tabulā. Bērni aktīvi darbojas: pārvietojas pa bluķīšiem, skrien labirintu, skrien līkloci starp kokiem, izlien zem šķēršļiem, u.c. Šī nepārtrauktā plūsmas metode nenogurdināja bērnus.
     Kad visas pasakas bija apciemotas, pulcējāmies pie ugunskura, lai saskaitītu punktus un suminātu uzvarētājus.
     Noskumušo mūsu vidū nebija, visi sildījāmies pie ugunskura, žāvējām samirkušos cimdus, cienājāmies paši un cienājām savas gides ar pīrāgiem, bulciņām, cepumiem un karstu liepziedu tēju, ko rīta agrumā sarūpēja mūsu pavārītes no bērnudārza.
     Diena pagāja aktīvi darbojoties svaigā gaisā, pozitīvu emociju pārņemti devāmies atpakaļ uz bērnudārzu.
     Pasaku un grāmatu nedēļa mums vēl turpinās. Paldies Sanijas, Patrīcijas, Māra un Ralfa māmiņām par palīdzību un sportiskā gara uzturēšanu ekskursijas laikā.
     Ļoti ceram vēl atgriezties uz šīs pasaku takas, lai izdodas mums piepildīt ieceres!