Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

     Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos. Jāņu priekšvakarā tiek pīti vainagi, ar jāņuzālēm rotātas telpas un pagalms.
     Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus un ozolu lapas. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām. Jāņu tēva vainagu parasti pina no ozola lapām, saimniece sēja sieru, ar ko cienāt līgotājus, jautrību radīja līksmās līgo apdziedāšanas dziesmas. Līgošanu senie latvieši saistīja ar auglību un nelaimju novēršanu un Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki ieguva spēku un auglību.
     Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli.
     Sagatavošanas grupas skolotāja Ruta mācīja bērniem pīt vainagus no pašu vākties ziediem un ozolu lapām, ar vainagiem un jāņuzāļu pušķiem rotājušies, bērni un iestādes darbinieki ielīgoja svētkus.
     Jaunākie iestādes bērni pastāstīja ticējumus un skandēja tautas dziesmas. Pēc pavārītes Ingrīdas sarūpētā Līgo svētku cienasta, bērni pavadīja laiku pie „ugunskura”, dejoja, piedalījās dažādās jautrās aktivitātēs.