SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Alūksnes novada pašvaldība saņēmusi informāciju no Latvijas Republikas Pilnvarotā robežas pārstāvja uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas, ka no 7. aprīļa uzsākta dokumentu pieņemšana vietējās pierobežas satiksmes atļauju noformēšanai pēc jaunākā papildsaraksta.
Alūksnes novada iedzīvotāju saraksts šomēnes ir iesniegts Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī, kā arī papildus tas tiks nosūtīts Krievijas vēstniecības Rīgas Konsulārajai nodaļai, lai mūsu novada iedzīvotājiem atvieglotu atļauju saņemšanas procedūru. Līdz ar to iedzīvotāji, kuri pieteicās vienkāršotās robežšķērsošanas atļaujas saņemšanai šī gada sākumā, var sākt iesniegt dokumentus kādā no minētajām Krievijas institūcijām.
Jāņem vērā, ka pamatojoties uz abu valstu konsulārajās konsultācijās panākto vienošanos, Krievijas Federācijas pārstāvji pieņems dokumentus personīgi no sarakstos iekļautajiem Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, kā arī no viņu tuviem radiniekiem.
Latvijas un Krievijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu regulē abu valstu valdību vienošanās dokuments. Minētā vienošanās nosaka, ka pierobežas teritorijas ir abu valstu pašvaldību teritorijas, kas piekļaujas robežai un atrodas ne tālāk kā 30 km no tās, bet, ja daļa no šādas teritorijas atrodas no 30 līdz 50 km no robežas, tad arī to uzskata par pierobežas teritoriju. Alūksnes novadā tas attiecas uz pierobežā ietilpstošo administratīvo teritoriju – Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes un Ziemera pagastiem.
Saskaņā ar šo vienošanos, vietējās pierobežas satiksmes atļaujas bez maksas var tikt izsniegtas personām, kas pastāvīgi un likumīgi dzīvo abu valstu pierobežas teritorijās ne mazāk kā 3 gadus, kā arī viņu laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un personām, kas atrodas to aizbildnībā vai apgādībā neatkarīgi no pierobežas teritorijā nodzīvotā laika. Šādas atļaujas dod iespēju ieceļot un uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā līdz 90 dienām 180 dienu laikā.
Jāuzsver gan, ka pamatojums pierobežas teritoriju iedzīvotāju iekļaušanai sarakstos ir tikai šādos konkrētos gadījumos: nekustamais īpašums pierobežas teritorijā, radinieku apmeklējums, radinieku apbedījumu vietu apmeklējums, medicīniskās palīdzības saņemšana, piedalīšanās kultūras, izglītības vai sporta pasākumos, ko regulāri rīko pušu valsts pārvaldes iestādes un institūcijas vai to organizēšana, piedalīšanās reliģiskos rituālos, vai regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskās darbības jomā (bez tiesībām strādāt algotu darbu).
|