Lekcija par sieviešu apavu modes vēsturi Alūksnes muzejā |
|
19.03.2012. |
Ne viens vien vēstures pētnieks atzinis, ka mode ir savdabīgs vēstures spogulis. Tie, kas interesējas par vēsturi, šajā spogulī spēj ieraudzīt ne tikai to, kā cilvēki dažādos vēstures periodos ģērbušies, kādas grāmatas lasījuši, kādu mūziku cienījuši vai dejas dejojuši, bet arī to, kas un kāpēc norisinājies vēsturē attiecīgajā laika posmā, kā tas ietekmējis turpmāko vēstures gaitu. Mode tāpat kā vēsture ir mainīga un dzīva parādība. Abas cieši savijušās un saistītas ar mūsu dzīvēm. Mani fascinē gan viena, gan otra un urda vēlēšanās izprast, kā tad īsti vēstures spoguļošanās modē notiek, tāpēc nolēmu talkā ņemt modes lietu, ar kuru sievietēm ir īpašas attiecības – kurpi, un mēģināt izprast to, kā 20.gadsimta vēsturisko notikumu ietekmē mainās sieviešu apavu mode Eiropā, Amerikā, Latvijā. Rezultātā ir tapis aizraujošs stāsts, kas apkopots sešu lekciju ciklā „KURP.ES”. Atsaucoties Alūksnes muzeja aicinājumam, lekciju, kas veltīta 20.gadsimta 20-tajiem, 30-tajiem gadiem, piedāvāšu arī alūksniešiem. 1920-tie gadi ir dzīves svinēšanas laiks, jo ir beidzies Pirmais Pasaules karš, ir izcīnīta uzvara Latvijas neatkarības karā un latviešiem pirmo reizi vēsturē mums ir pašiem sava valsts. Latvijā 20-tie aizsākās kā grūti pēckara nabadzības un jaunās valsts veidošanas gadi, taču prieks par gūto iespēju mudina nenogurstoši darboties un 1930-tajos jau varam lepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem tautsaimniecībā, izglītībā un kultūrā. Šie sasniegumi vēl arvien ļauj sildīties pie gaišu atmiņu ugunskura, no kura debesīs paceļas ne viena vien lepnuma dzirksts, un mūsu tautas vēsturiskajā atmiņā 20.gadsimta 20-tie un arī 30-tie gadi ir idillisks laiks, par kuru labprāt runājam. 1920-tajos Parīzē piedzima jaunais, modernās sievietes tēls. Modē nāca īss matu griezums, spilgts grims, bezvidukļa kleitas līdz celim un augstpapēžu kurpītes ar siksniņu. Turpat Parīzē tika radīts arī dzīves svinēšanai raksturīgais fons - Art Deco stils, kas aptvēra visdažādākās sfēras – mākslu, arhitektūru, apģērbu modi, rūpniecisko dizainu, ietekmes zonai sniedzoties no debesskrāpja līdz smaržu pudelei. Šis stils savu aktualitāti Eiropā un ASV saglabāja arī 30-tajos gados, Latvijā tā uzplaukums bija vērojams 20-to gadu beigās un 30-to sākumā, bet tā ietekme mazinājās vien, sākoties 1940-tajiem gadiem. 1920-to un arī 1930-to gadu sieviešu apavu modē Art Deco stilam bijusi īpaša loma. Latvijā tāpat kā citur pēckara Eiropā dzīvot steidza jaunatne, kas mācījās vai strādāja pilsētās, bet no mācībām un darba brīvajā laikā ballējas, skatījās kino, pucējās. Radio sāka skanēt vien 1925.gadā. Televīzija toreiz vēl bija tālā nākotnē. Cilvēki, tikās, lai sarunātos, lai būtu kopā. Ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā dzīve tika svinēta no visas sirds un bieži vien līdz rīta gaismai. It īpaši tas bija jūtams vietās, kur cilvēku koncentrācija lielāka – pilsētās, gan Parīzē, gan Rīgā, gan Cēsīs, gan Alūksnē. 1925.gadā pilsētās dzīvoja 32,8%, bet laukos vēl 1930.gadā - 66,2% Latvijas iedzīvotāju. Lauku un pilsētu dzīve atšķīrās. Laukos ar kurpju valkāšanu neaizrāvās. Tās vilka kājās vien tad, kad devās uz baznīcu vai pilsētu. Pastalas, vīzes, koka tupeles bija latviešu laucinieku ikdienas apavi gan 20-tajos un pat vēl 30-tajos gados. Kurpnieki bija pieprasīti amatnieki, kas ne tikai laboja, bet arī gatavoja apavus gan lauciniekiem, gan pilsētniekiem. Parīzē, Florencē, Romā un Londonā līdzās kurpniekiem amatniekiem darbojās apavu modes mākslinieki, kurus mūsdienās mēdz dēvēt par apavu dizaineriem. Francūzis Andrē Perudžija un itālis Salvatore Feragamo bija divi spilgtākie dizaineri, kuru veikums bijis nozīmīgs apavu modes vēsturē, tāpēc lekcija piedāvās ieskatu arī viņu atstātajā mantojumā. Jau 1920-to gadu beigās arī Latvijai nu reiz bija pašai savs „kurpju karalis„- Rūdolfs Eglītis, kura darinātās kurpes rotāja katras sevi cienošas dāmas kājas. Pamanāmākā Eglīša kliente bija Latvijas preses magnāte un viena no bagātākajām sava laika Eiropas sievietēm Emīlija Benjamiņa. Apbrīnojama ir Rūdolfa Eglīša uzņēmība un ievērības cienīgi viņa uzņēmumā radītie sasniegumi sieviešu kurpju dizaina jomā. Eglītis nebija vienīgais pirmās brīvvalsts laika kurpju rūpnieks. Līdzās viņa apavu darbnīcai gan 1920-tajos, gan 1930-tajos Latvijā darbojās vel arī citas apavu ražotnes. 1939.gadā mūsu mazajā valstī bija 84 apavu ražošanas uzņēmumi, kuros tika nodarbināti 1400 strādnieki. Šie uzņēmumi savus ražojumus piedāvāja galvenokārt vietējam tirgum un, piemēram, 1938.gadā saražoja 210 tūkstošus pāru sieviešu apavu. Sievietēm 1930-to gadu Latvijā bija plašas modernu apavu izvēles iespējas. 1920-to un 30-to gadu kurpes valkāja mūsu vecvecmammas, vecmammas, mammas. Par tām viņa vēlākajos padomju gados zināja stāstīt leģendām apvītus stāstus, kas ļāva iztēlei uzburt visskaistākās un visērtākās kurpes pasaulē – sapņu kurpes. Kāpēc stāsti par šīm kurpēm mums vēl arī 21.gadsimtā šķiet īpaši, uzzināsiet, ja atnāksiet uz lekciju 5.aprīlī, plkst. 11:00, Alūksnes muzejā.   |
|
|
|
Alūksnes novada pašvaldība Dārza ielā 11, Alūksnē, LV-4301 tālr. 643 81496, fakss 643 81150 e-pasts: dome@aluksne.lv |