Var pieteikties līdzfinansējumam māju siltināšanai

12.03.2009.

Evita APLOKA,
Alūksnes pilsētas domes informācijas aprites speciālis

Šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Plānots, ka no aprīļa varēs pieteikties arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzfinansējumam.

Finansējums no ERAF un valsts budžeta

            Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumiem Nr. 59 „Noteikumi par valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās” finansējumu no valsts budžeta piešķir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoauditam – 80% no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 400 latus, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai – 20% no kopējām atbalstāmajām izmaksām, energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai – 100 latus un daudzdzīvokļu mājas tehniskā projekta izstrādei – 80% no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 2500 latus. Tātad šo finansējuma piesaistes iespēju izdevīgāk izmantoto energoaudita un tehniskā projekta iztrādei, jo tur atbalstāmā summa ir 80% no izmaksām
Lai pieteiktos līdzfinansējuma saņemšanai, jābūt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumam. Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, pilnvarotā persona iesniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā iesniegumu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus. Saņemtos iesniegumus aģentūra izvērtē un pieņem lēmumu, vai reģistrēt iesniegumu valsts līdzfinansējuma programmas reģistrā attiecīgajam gadam.           Lai no nākamā gada valsts budžeta līdzekļiem saņemtu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu mājas renovācijai, pilnvarotā persona līdz kārtējā gada 30. decembrim iesniedz minētajā aģentūrā nepieciešamos dokumentus.
Valsts līdzfinansējuma apmērs energoauditiem, energoefektivitātes novērtējumu precizēšanai un tehnisko projektu izstrādei ir vairāk kā 600 tūkstoši latu.
Plānots, ka aprīlī kļūs pieejama vēl viena iespēja saņemt finansējumu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai. 10. februārī Ministru kabinets apstiprinājis noteikumu projektu par aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.
Kopējais aktivitātes finansējums ir 16 634 796 latu, no kuriem 14 miljonus latu veido Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējums un divus miljonus latu - valsts budžeta līdzekļi. Plānots, ka tiks segti līdz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms plānots līdz 100 000 latiem, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Šo finansējuma piesaistes veidu izdevīgāk izmantot renovācijas darbu izmaksu segšanai. Projektu iesniegšana notiks četrās atlases kārtās: projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš pirmajai kārtai ir no 14. aprīļa līdz 14. maijam, 2. kārtai – no 15. maija līdz 15. jūnijam, 3. kārtai – no 16. jūnija līdz 16. jūlijam, 4. kārtai – no 17. jūlija līdz 17. augustam.
Finansējumu varēs saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā. Projektus iedzīvotāji varēs iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību. Lēmums par attiecīgās personas pilnvarošanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbu izmaksām dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās, piemēram, ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi. Pēc renovācijas veikšanas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.
Šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar noteikumu projektu un nosacījumiem finansējuma saņemšanai Ministru kabineta mājas lapā un veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus. No aprīļa varēs sākt iesniegt projektu pieteikumus Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā. Piesakoties finansējuma saņemšanai, vajadzēs iesniegt pieteikumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā ierakstīts dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas renovāciju, energoaudita pārskatu, būvprojektu, būves tehniskās apsekošanas atzinumu un citus dokumentus, tajā skaitā izziņu no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu.

Lēmums jāpieņem iedzīvotājiem

            SIA „Alūksnes nami” valdes loceklis Mihails Kosinovs uzsver, ka bez māju iedzīvotāju vēlēšanās neviens projekts netiks uzsākts.
- Mēs aicinām cilvēkus izmantot šīs iespējas, taču lēmums par to jāpieņem iedzīvotājiem pašiem mājas kopsapulcē. Tad viņi par to informēs mūs un sāksim tālāko procesu. Dažu māju iedzīvotāji par šo procesu jau ir interesējušies, - saka M. Kosinovs.
Viņš atzīst, ka siltināšana būtu nepieciešama ikvienai mājai, lai taupīgu energoresursus.
- Jebkurā mājā, ja tā tiek nosiltināta, efekts ir jūtams. Tā nav, ka siltināšana vajadzīga tikai tām mājām, kur maksa par apkuri pārsniedz latu kvadrātmetrā. Ir mājas, kur iedzīvotāji vienojušies, ka dzīvokļos uzturēs zemāku gaisa temperatūru un arī maksās mazāk, bet ir mājas, kur iedzīvotāji vēlas dzīvot komfortablos apstākļos un par to arī vairāk maksā. Piemēram, mājām Dārza ielā 19, Helēnas ielā 28, Cēsu ielā 10 vajadzīga siltināšana. Cēsu ielas mājas iedzīvotājiem pagājušā gadā aprēķinājām siltināšanas izdevumu tāmi, taču summa ir tik liela, ka viņi to nevar izdarīt, - skaidro M. Kosinovs.
Kādu rezultātu dod namīpašuma siltināšana, liecina SIA „Alūksnes nami” veiktais aprēķins. Analizējot trīs pēc būvniecības laika, izmēriem un būvniecībā izmantotajiem materiāliem līdzīgas ēkas – Ganību ielā 1, Helēnas ielā 28 un Pils ielā 36, salīdzināts pirmo divu ēku siltuma patēriņš un izdevumi pagājušajā apkures sezonā ar vienīgo pilnībā siltināto daudzdzīvokļu māju Alūksnē – Pils ielā 36.
Aprēķini rāda, ka Pils ielas 36. māja pagājušajā apkures sezonā patērējusi 238 megavatus siltumenerģijas. Ganību ielas 1. mājā siltumenerģijas patēriņš bijis 389 megavati, bet mājai Helēnas ielā 28 tas visas apkures sezonas laikā sasniedzis pat 429 megavatus. Tātad Helēnas ielas 28. mājas iedzīvotāji par apkuri sezonas laikā samaksājuši par 8139 latiem vairāk, bet Ganību ielas 1. mājas iedzīvotāji – par 6434 latiem vairāk nekā Pils ielas 36. mājas iedzīvotāji.

SIA „Alūksnes nami” dati
Efekts ir acīmredzams

            Šobrīd Alūksnē ir tikai viena daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas ir pilnībā siltināta, vairākām ēkām ir nosiltināti gali.
Pils ielas 36. māja tika nosiltināta jau pirms vairākiem gadiem. Mājas vecākais Elmārs Zariņš atceras, ka lēmumu par ēkas siltināšanu iedzīvotājus mudinājusi pieņemt auksta ziema, kad dzīvokļos bijusi zema gaisa temperatūra.
- Vērsos pie SIA „Alūksnes nami” vadības ar priekšlikumu māju siltināt. Apsaimniekotājs atbalstīja. Tika aprēķināta tāme siltināšanai ar akmens vati, taču tas bija dārgi. Ar „Tenapors” plāksnēm iznāca lētāk. Protams, uzreiz mums neizdevās vienoties, jo daļa iedzīvotāju nepiekrita. Tomēr nepieciešamo skaitu parakstu savācām un darbi sākās. Tika nosiltināta visa ēka, krāsojām kāpņu telpas, ielikām jaunas durvis kāpņu telpām, bija darbi pagrabā. Efekts ir acīmredzams - piemēram, pēdējā mēnesī par apkuri mūsu māja maksāja par 1000 latiem mazāk nekā kaimiņos esošā Pils ielas 38. māja, - saka E. Zariņš.
Pieņemot lēmumu par mājas siltināšanu, iedzīvotāji izšķīrās ņemt 40 tūkstošus latu lielu aizņēmumu darbu veikšanai. Lai atmaksātu kredītu, mājai tika paaugstināta apsaimniekošanas maksa. Šobrīd, kad apsaimniekošanas maksa pieaugusi visā pilsētā, Pils ielas 36. mājas iemītnieki maksā tikpat lielu apsaimniekošanas maksu kā vairums citu māju – 30 santīmus par kvadrātmetru, taču šajā mājā dzīvojošajiem ir ievērojami mazāks rēķins par apkuri.
- Esmu runājis ar cilvēkiem, kas toreiz bija pret siltināšanu, tagad daudzi no viņiem ir apmierināti ar rezultātu. Ar mūsu mājas pieredzi iepazīties ir braukuši pat Valmieras iedzīvotāji. To māju iedzīvotājiem, kas gribēs siltināt savus mājokļus, es iesaku izmantot iespēju daļēji šos darbu veikšanu finansēt par Eiropas piešķirtiem līdzekļiem. Mēs visus izdevumus apmaksājām paši. Ja ir finansējums no valsts un Eiropas, tad vajadzētu ne tikai sienas nosiltināt, bet mainīt logus, radiatorus, siltināt pagrabus, sakārtot jumtus un bēniņus. Siltināšanu jau nevajag ne SIA „Alūksnes nami”, ne a/s „Simone”. Cilvēkiem jāmaina domāšana un jāapzinās, ka tā ir mūsu māja un katrs uzlabojums, ko tajā veicam, ir mūsu pašu labā, - saka E. Zariņš.