Evita APLOKA,
Alūksnes pilsētas domes informācijas aprites speciālis
Lai analizētu satiksmes drošības situāciju Alūksnē, Alūksnes pilsētas dome uz tikšanos aicināja valsts policijas, pašvaldības policijas, autoceļu uzraudzības un autoceļu uzturēšanas speciālistus.
Būtiskākais sarunās skartais jautājums bija par to, kā ar pašreizējo autoceļu uzturēšanai atvēlēto finansējumu iespējami efektīvi apsaimniekot pilsētas ielas. Diskusijas dalībnieki pārrunāja arī no satiksmes drošības viedokļa kritiskākās vietas Alūksnē.
Diskusijā piedalījās Valsts policijas Kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Ilmārs Hamanis, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Alūksnes ceļu rajona direktors Uldis Aizpurietis un speciāliste Inese Priedniece un VAS Latvijas valsts ceļi Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Māris Salmiņš. Pašvaldību šajā diskusijā pārstāvēja Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Armands Musts, izpilddirektore Iveta Zaķe, nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš, attīstības nodaļas vadītājs Jānis Cīmiņš un Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons.
Domes izpilddirektore I. Zaķe informēja klātesošos, ka šogad pašvaldība autoceļu uzturēšanai saņēmusi pusi no pagājušā gada autoceļu fonda līdzekļu apjoma. Šis finansiālais ierobežojums nozīmē, ka pilsētas ielas jāapsaimnieko ārkārtīgi taupīgi. Viņa aicināja jau šobrīd izteikt ierosinājumus par to, kā uzlabot satiksmes drošību Alūksnē, lai pavasarī varētu sākt tos realizēt.
I. Hamanis iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar vairākiem priekšlikumiem par satiksmes drošības uzlabošanu Alūksnes ielās, kurus, analizējot transportlīdzekļu kustību pilsētā, izteikuši policijas darbinieki.
Diskusijas laikā tās dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa vairākām no satiksmes drošības viedokļa bīstamām vietām Alūksnes ielās. Viena no tām ir Pils, Miera un Rīgas ielu krustojums, kur automašīnu kustība satiekas no četriem virzieniem, taču nav gājēju pārejas. Tika runāts arī par satiksmes drošības uzlabošanu Jāņkalna ielā pie Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Glika ielas atvēršanu vienvirziena satiksmei šajā posmā, kur pašreiz esošā norobežojuma vietā varētu novietot ātruma ierobežotāju. Tāpat tikšanās dalībnieki runāja par to, kā labāk iekārtot Tirgotāju un Lielā Ezera ielās pēc seguma renovācijas izveidotās automašīnu stāvvietas, un kā izvietot kustību regulējošos ceļa apzīmējumus Pils ielā pie veikala Elvi. Par šajā vietā esošajiem horizontālajiem ielas apzīmējumiem un ceļa zīmēm pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju pārmetumus.
U. Aizpurietis ierosināja palielināt vienvirziena ielu skaitu Alūksnē, lai uzlabotu satiksmi pilsētas ielās. Kā vienu no risinājumiem, lai palielinātu kustības drošību pie izglītības iestādēm, viņš ieteica pie tām ierīkot stāvlaukumus. Domes attīstības nodaļas vadītājs J. Cīmiņš šim ierosinājumam oponēja, norādot, ka uz stāvlaukumu rēķina nebūtu ieteicams samazināt zaļās zonas īpatsvaru izglītības iestāžu tuvumā.
M. Salmiņš, kas pārstāv pilsētas ielu stāvokli un ceļa zīmju izvietojumu uzraugošo institūciju, atzina, ka pirms dažiem gadiem veiktā Tālavas ielas seguma atjaunošana bijusi pēdējā iespēja pilsētas ielās kaut ko paveikt par valsts finansējumu. M. Salmiņš informēja, ka, sakarā ar finanšu nepietiekamību valsts budžetā, pašvaldībai ielu horizontālo marķējumu arī uz tranzīta ielām šogad nāksies atjaunot par saviem līdzekļiem.
Diskusijas laikā izskanējušos priekšlikumus par satiksmes drošības uzlabošanu pilsētas ielās apkopos pašvaldības amatpersonas un atbildīgie speciālisti un, atbilstoši finansiālajām iespējām, lems, kurš no tiem realizējams primāri.
|