Aina Ezeriņa,
Alūksnes vidusskolas skolotāja, projekta koordinators Latvijā
No 27. līdz 31. janvārim Alūksnes vidusskolas skolotāji: Svetlana Koroļova, Dace Alksne, Normunds Strupiņš, Sanita Čibala un Aina Ezeriņa projekta Tolerances mācīšana vienotā Eiropā (dalībvalstis: Itālija, Zviedrija, Rumānija, Lietuva, Latvija) ietvaros devās uz Lietuvu pie sadarbības partneriem Kaunas Joanas Basanavičus vidusskolu.
Projekta darba cēlienu iesākām ar ierašanos vidusskolā, kur mūs sagaidīja neaizmirstams skolēnu sveiciens, vidusskolas deju ansamblis sveica mūs ar lietuviešu tautas deju, un direktors Antanas Račkelis apsveica mūs ar ierašanos Lietuvā un viņu skolā.
Ekskursija pa skolu projekta dalībniekiem ir viens no interesantākajiem piedzīvojumiem, jo katrā valstī var ieraudzīt daudz ko interesantu, kas ir aizgūstams un izmantojams savā skolā. Kaunas Joanas Basanavičus vidusskola ir labākā skola Kauņā, te mācās apmēram 1300 skolēnu un strādā 84 skolotāji. Skola ir liela, plaša. Tā kā tā ir mūsu kaimiņu skola, var atrast daudz kopīga. Stundu ilgums gan ir 45 minūtes un skolotājiem ir 38 stundu darba nedēļa, arī mazliet savādāks ir pamatskolas vecums, šeit skolēni mācās līdz 10. klasei pamatskolā un 11., 12. klase ir vidusskola. Interesanti, ka angļu valodu mācās ļoti daudz, mazākajās klasēs 4 stundas nedēļā, bet vidusskolā katru dienu. Apmeklējām dažādas klases, par kurām skolēniem bija sagatavota prezentācija, iepazināmies ar skolas muzeju, viesu grāmatā atstājām ierakstu ar novēlējumu, apskatījām sporta zāli, bibliotēku, aktu zāli, mājturības kabinetus, sākumskolas klasītes, viena no tām bija izveidota, lai varētu mācīt skolēniem senās lietuviešu tradīcijas, klase bija noformēta ar dažādiem seno lietuviešu darbarīkiem un lietām, ko viņi izmantoja, lai svinētu svētkus. Klasēs varēja redzēt atzinības un apbalvojumus, ko skolēni ir ieguvuši dažādās olimpiādēs. Interesants bija fizikas kabinets, kurā redzējām pašgatavotu robotu (sacensībās tas ir ieguvis 2. vietu valstī) un teleskopu. Varēja redzēt, ka skolotāji ir sava darba entuziasti un fanāti.
Tālāk apmeklējām Kauņas rātsnamu, kas ir ievērojams ar savu vēsturi un fantastisko zāli, kuru apmeklē visi Lietuvas augstie viesi, (kas mazliet atgādina mūsu Rundāles pili). Šeit mēs tikāmies ar Kauņas izglītības pārvaldes direktoru. Tālāk mēs apskatījām Pažaisles klosteri, kas ir viens no nozīmīgākajiem baroka pieminekļiem Lietuvā, par kuru mums stāstīja viens no franciskāņu mūkiem. Tāpat apmeklējām Kauņas mācītāju semināriju. Būtiski ir tas , ka lietuvieši ir ļoti ticīga tauta , arī skolai, kā viņi paši saka, ir savs patrons - aizbildnis, viens no seminārija vadošajiem mācītajiem. Viņš aktīvi atbalsta skolu, piedalās visos pasākumos un ir ieguvis lielu popularitāti jauniešu vidū.
Dienu noslēdza ekskursija pa Kauņu, kuru tāpat bija sagatavojuši skolēni. Kauņa ir Kauņas rajona centrs un otra lielākā pilsēta Lietuvā. Tā atrodas Lietuvas centrā, valsts divu lielāko upju Nemūnas un Neris satekas vietā. Pilsēta ir unikāla savas vēstures, ģeogrāfiskā izvietojuma un gleznaino ainavu dēļ. Tā ir ievērojams zinātnes, kultūras un rūpniecības centrs. Kauņā ir daudz nozīmīgu arhitektūras un vēstures pieminekļu, tā lepojas ar nelielu, bet ļoti skaistu vecpilsētu, garāko gājēju ielu Austrumeiropā un vienīgo trošu dzelzceļu Lietuvā.
Nākošajā dienā devāmies uz Viļņu, kur iepazināmies ar Viļņas vēsturi un kultūras un arhitektūras pieminekļiem, tāpat kā iepriekš skolēni bija sagatavojuši stāstījumus. Vakarā lietuviešu kolēģi mūs uzaicināja uz pasākumu, kurš bija organizēts 12. klašu skolēniem 100 dienas līdz eksāmeniem. Tas ir pasākums, kas ir tāds pats kā mūsu žetonu vakars. Pasākums notika ārpus skolas, jo skolā nav pietiekoši liela zāle tik lielam viesu skaitam. Skolotāji tiek atvesti uz pasākuma vietu ar limuzīnu, to nodrošina vecāki. Skolēni bija sagatavojuši izrādi Viens par visiem, visi par vienu pēc A. Dimā Trīs musketieri motīviem. Izrāde bija krāšņs šovs ar lieliskiem tērpiem, dziesmām un dejām. Tradicionāli vienpadsmitie sveica divpadsmitos, uzdāvinot noplēšamais kalendārus (100 dienas līdz eksāmeniem), tāpat tika godināti audzinātāji un skolotāji. Tā mēs guvām jaunu pieredzi, kā tiek organizēti pasākumi.
Noslēguma diena bija īpaša, jo mēs apmeklējām veco ļaužu pansionātu. Tas bija sirsnīguma, pārdomu brīdis. Mēs redzējām, cik cieši Kauņas vidusskolas bērni ir saistīti ar šiem ļaudīm. Bērni regulāri sniedz koncertus, rāda izrādes, tie ir īpaši mirkļi vecajiem cilvēkiem. Arī šoreiz jaunieši rādīja izrādi par gadalaikiem. Zāle bija pārpildīta, varēja redzēt prieku omīšu un opīšu sejās. Tas bija tiešām neaizmirstami. Tā kā mūsu grupā bija savs, kā mēs mīļi jokojot sakām paparaci Sanita, viss tika iemūžināts fotogrāfijās, kuras Sanita ierakstīja diskā un par atmiņu jau ir aizsūtījusi uz veco ļaužu pansionātu.
Tālāk prezentācijas par katras valsts nacionālajiem svētkiem (kalendārs) un darbs pie lugas un kopējas avīzes izveidošanu par projekta gaitu, jo projekts diemžēl tuvojas noslēgumam, maijā tikai pēdējā vizīte pie Zviedrijas partneriem.
   
|
