Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Alūksnes Tempļa kalna pilskalnā pirmo reizi notiek arheoloģiskās izpētes darbi. Pirmie atradumi, ko zeme atklājusi, ir dažādas rotaslietas un to fragmenti – gredzeni, saktiņas, piekariņi, zvārgulīši, kā arī sadzīves priekšmeti, māla trauku lauskas.

Iepirkuma procedūras rezultātā arheoloģisko izpēti veic SIA “ARCHEO”. Izpētes darbiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saņemta mērķdotācija 17 500 eiro apmērā.

Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Izpēti šeit veic 30 m2 lielā laukumā, ko arheologi izvēlējušies pēc kultūrslāņa zondāžas. Arheologiem palīdz arī 10 jaunieši, ko Alūksnes novada pašvaldība iesaistījusi darbā Nodarbinātības valsts aģentūras jauniešu nodarbinātības programmas ietvaros.

Tempļa kalna pilskalnā arheoloģiskā izpēte notiek pirmo reizi, līdz šim te bijuši atrasti vien savrupatradumi. Šobrīd pirmās atrastās senlietas liecina par pilskalna teritorijas apdzīvotību 13.-14. gadsimtā, izņemot vienu pakavsaktas fragmentu, kas varētu būt attiecināms uz 12. gadsimtu, tomēr arheologi cer atrast vēlā dzelzs laikmeta – 9.-12. gadsimta priekšmetus. Atrastās trauku lauskas lielākoties ir uz ripas darinātās keramikas liecības, bet atsevišķas lauskas ir no traukiem, kas darināti ar rokām.

Arheologi izpētei izvēlējušies laukumu, kas atrodas pilskalna plakumā. Zondāžas laikā te konstatēts apmēram 1,40 m biezs kultūrslānis. Šobrīd galvenais arheologu uzdevums ir izrakt šo laukumu līdz pamatzemei, un atsegt to, ko zeme slēpj. Ņemot vērā pilskalna blīvo apaugumu, izvēlētā vieta ir ērtāka darbu veikšanai, jo mazāk traucē koku saknes, un tā ir atstatus no rotondas, kur jau drīzumā sāksies restaurācija.

- Vēlamies šeit atrast vēlā dzelzs laikmeta liecības, lai redzētu, kas šajā pilskalnā šai laikā ir dzīvojuši, vai tiešām tās ir bijušas latgaļu ciltis. Vairāk nekā skaidrs, ka te būs arī citu kultūru ietekmes, ņemot vērā pilskalna atrašanos robežrajonā, kur ir gan igauņi, gan slāvi, gan balti. Nekas nebūtu pretī arī, ja atrastu vēl senākas pilskalna apdzīvotības liecības, kā, piemēram, tas bija Veclaicenes pagastā Drusku pilskalnā, kur savulaik atrada pat romiešu perioda, tātad pirmo gadsimtu pēc Kristus, apdzīvotības liecības, - saka arheoloģe Antonija Vilcāne.

Viņa norāda, ka izvēlētajā laukumā būs iespējams gūt priekšstatu par apdzīvotības periodu, bet nevarēs konstatēt nocietinājumu konstrukcijas, jo tie, ja vēl saglabājušies, atrodas gar plakuma malu. Tomēr ir iespējams, ka bijis apdzīvots arī plakuma vidus, līdz ar to varētu atklāties atsevišķas celtnes, pavarda, krāšņu vietas.

- Kultūrslānis šeit ir intensīvi melns, ļoti pildīts ar lauskām. Laukumā strādājam ar mazajām lāpstiņām un visu zemi vēl arī sijājam, jo zemes raksturs ir tāds, ka ļoti grūti pamanīt senlietas, turklāt jauniešiem, kuri kopā ar mums strādās vēl visu augustu, nav pieredzes. Ir svarīgi konstatēt priekšmetus to atrašanās vietā, lai varētu fiksēt. Citkārt arī pēc atradumu intensitātes laukumā var noteikt kādas ēkas atrašanos, - norāda A. Vilcāne.

Viens no jauniešiem, kuri strādā arheoloģiskās izpētes darbos, ir Kristaps Lācis. Viņam šī ir pirmā šāda veida darba pieredze.

- Gribēju izmēģināt kaut ko jaunu, un ir ļoti forši. Īpaši interesanti ir tajos brīžos, kad izdodas atrast kādu priekšmetu. Protams, šis darbs ir grūts, jo prasa arī fizisku izturību, - arheoloģiskās izpētes laikā veicamos darba pienākumus raksturo Kristaps.