JAUNANNAS PAGASTA PĀRVALDE

Pārvaldes kontaktinformācija

Jaunannā 2009. gada 1. janvārī reģistrēti 570 iedzīvotāji.

Pagastā darbojas šādas struktūrvienības - tautas nams, bibliotēka, Jaunannas pamatskola, Jaunannas mūzikas un mākslas skola, kā arī daļēji no budžeta līdzekļiem tiek dotēta ģimenes ārstes Ausmas Miningas prakses vieta.

Jaunannas pamatskola

Jaunannas mūzikas un mākslas skola

Vēsture

Pagasta teritorijā nav konstatētas senas apdzīvotības pazīmes. Vēl 18. gadsimtā Jaunannas apkaimē pletās lieli mežu un purvu masīvi. Pavisam īsa ir Jaunannas kā administratīvi teritoriālas vienības vēsture, jo līdz 1950. gadam tā ietilpa Annas pagastā.

Zviedru laikā Jaunannas teritorija bija tieši pakļauta Alūksnes pilsmuižai. Te atradās dažas zemnieku sētas (piem. Gribažas, Vēršas), kas pieminētas 1638. gada kadastrā. 18. gadsimta dokumentos minēts arī Vārnas krogs, no kā cēlies Jaunannas neoficiālais nosaukums – Vārna. Jaunanna kā pusmuiža sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē, kad Alūksnes, Annas u.c. muižu īpašnieks bija slepenpadomnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs. Šajā laikā pie Ievednes ietekas Pededzē tika uzbūvēts aizsprosts (Vārnas dambis), šeit darbojās ūdensdzirnavas ar sudmalām (Mahlmühle) un zāģētavu (Schneidemühle), kā arī vara kaltuve (Kupferhammer).
L. A. Melina 1793. gadā izdotajā Valkas apriņķa kartē redzams arī Vārnas krogs. Jaunanna atrodas tagadējā vietā un nosaukta par muižu (Neu Annenhof), bet nav apzīmēta ar atbilstošu simbolu. Tas liek domāt, ka Jaunanna bijusi ievērojams saimniecisks centrs bez citām muižu vai pat pusmuižu raksturojošām pazīmēm.
Vairāk ziņu par Jaunannas rūpnieciskā rakstura uzņēmumiem saglabājies no 19.-20. gadsimta mijas.
Dzelzs kaltuvē (saukta par “Āmuru”), kausējot lūžņus un purva rūdu, kala ragavu slieces, ratu riteņu apkalumus u.c. laukos nepieciešamas lietas. Kaltuves vajadzībām turpat uz vietas no alkšņa koka dedzinātas kokogles, glabātas speciālā ogļu šķūnī, uz kaltuvi nogādātas lielās melnās orēs. Ogļu patēriņš bijis liels. “Āmura” telpa bijusi plaša un karsta, lakta un “āmurs” – liela izmēra, “āmura” un plēšu darbināšanai izmantots Pededzes ūdensspēks, “āmura” dunoņa bijusi dzirdama pāris kilometru attālumā. Izdedžus (“šlagu”) izmantoja, lai apturētu ūdeni, kas sūcās gar slūžu malām pēc to aizvēršanas. Dzelzs kaltuvi vadīja vācietis Gotfrīds Morels.
Pirms I Pasaules kara Pededzes upei bija liela saimnieciska nozīme – pa upi pludināja baļķus un stutmalku, plostus sēja agrā pavasarī, lai ar palu ūdeni un dambī uzkrātā ūdens palīdzību tos aizpludinātu uz Aivieksti. Par ūdeni bijis jāmaksā dzirnavu īpašniekam, jo ūdens bijis nepieciešams gan dzelzs kaltuvei, gan kokzāģētavai, gan dzirnavām.
Barons Aksels Delvigs 20. gadsimta sākumā nolēma racionāli izmantot kokmateriālus. Šinī nolūkā uzcēla (vai pārbūvēja) papīra dzirnavas (Holzmühle), resp. papes fabriku. Tad slēdza dzelzs kaltuvi, jo tā bija novecojusi. Par ieņēmumiem Annas muižās A. Delvigs savu Apes muižu varēja izveidot par priekšzīmīgu saimniecību.
Kokmateriālu transportēšanas vajadzībām ap 1910. – 1912. gadu no Annas (tag. Papardes) stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru no Pļaviņu – Valkas līnijas uz Pededzi dienvidos no Jaunannas un mežiem Pededzes otrajā krastā. Jauno dzelzceļa atzaru būvēja tikai ar roku darbu, izmantojot lāpstas, cirvjus, zāģus.
Jaunanna nekad agrāk, izņemot pēckara gadus un mūsdienas, nav bijis kultūras centrs, kā saimniecisks – jā. Šeit savulaik bijis arī diezgan liels iedzīvotāju skaits, daudz saimniecības ēku un strādnieku mītņu, arī rūpnieciska rakstura uzņēmumu vadītāju “ērberģu”. 1892. gadā izdotajās A. Krēgera adrešu grāmatās minēts krogs Vecannā, bet divi – Jaunannā, kam īpašnieks tad bijis H. fon Knorrings, krodzinieki – E. Rogenkopfs un F. Gulbis.
Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos bāzējās ievērojamas partizānu vienības. Varbūt tieši tāpēc vācieši atkāpjoties nodedzināja 2/3 ēku, bet Jaunannas centru nopostīja pilnīgi. 1944. gada te risinājās ievērojamas kaujas. Vietējos brāļu kapos apbedīti vairāk nekā 500 padomju karavīri.
1945. gadā Annas pagastu sadalīja – tagadējo Jaunannas pagastu nosauca par Meijera ciemu (par godu partizānu atbalstītājam Hugo Meijeram).
1949. gadā tika izveidoti kolhozi “Cerība”, “Ievedne”, “Nākotne” un “Pededze”. Līdz 1961. gadam tos apvienoja kopsaimniecībā “Pededze”, kas kļuva par vienu no labākajām Alūksnes rajonā.

Tūrisms

Tūristiem piedāvājam atpūtu dabas liegumā “Jaunanna”, lieguma teritorijā izveidota dabas taka “Bebru valstībā”. Ir brīvdabas estrāde “Zaķu salā”, tai līdzās futbola un pludmales volejbola laukumi. Šeit vasarā ir iespēja piedalīties dažādos brīvdabas pasākumos. Pededzes upē var makšķerēt, peldēties, vizināties z/s “Arāji” iznomātajās laivās, atpūsties iekārtotajās vietās upes krastos.

Jaunannas pagasta teritorijā atrodas viens valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Jaunannas mežmuižas medību pils (valsts aizsardzības nr. 2779). Uzcelta 20. gs. sākumā. Pils saista apmeklētājus ar savdabīgo arhitektūru. Ēkas ārsienas veidotas no šķeltiem laukakmeņiem. Saglabājušās vecās terases, tornis; logi un durvis veidoti atbilstoši ēkas arhitektūrai.

Tūristu maršrutos tiek iekļautas vecās ūdens dzirnavas, kas baronu Fītinghofu laikā 1846. gadā pārbūvētas par jaunu mūra ēku, kas pamatos saglabājusies līdz mūsdienām. Pašlaik celtni apsaimnieko SIA “Energo 2000”. Dzirnavās darbojas mazā hidroelektrostacija. Ēkā tūristi var apskatīt ūdens turbīnu, kas saglabājusies vēl no barona Delviga laikiem, tiek sniegta informācija par ēkas tagadējo ekspluatāciju. Ūdensdzirnavās iekārtota veco lietu izstāde.

Jaunannas pagasta teritorijas nomali šķērso Alūksnes - Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija ar “Papardes” staciju. Līnija jāatzīmē kā unikāls kultūrvēsturisks objekts - tā ir vienīgā funkcionējošā šāda tipa dzelzceļa līnija Latvijā.
Jaunannas dabas liegums kā vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija nodibināts 1997. gada 2. decembrī, bet kā valsts nozīmes dabas aizsardzības teritorija apstiprināts 1999. gada 15. jūnijā.
Floras sastāvu nosaka atrašanās Austrumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā. Agrāk šajā rajonā bija platlapju mežu izplatības centrs Latvijā, vietām tagad vēl saglabājušies šo mežu fragmenti. Sastopami melnalkšņu, egļu – melnalkšņu, egļu – ošu, liepu meži. Vietām raksturīgas mitras mežu pļavas, mitrāju augu sabiedrības. Pļavu ainavās dominē ekstensīvi izmantotas pļavas ar atsevišķiem kokiem, koku un krūmu puduriem. Pededzes upes lēzenās ielejas ainavā dominē mazpārveidoti upes līči ar stāvkrastos ietvertu upes gultni, kas ilgstoši veidojusies Jaunannas ūdensdzirnavu ūdenskrātuves ietekmē. Mīt 36 zīdītāju sugas, aug aizsargājamās ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas augu sugas.
Viens no būtiskākajiem objektiem dabas liegumā ir Pededzes upe. Tai ir 5 – 8 m dziļa, lēzena, palienes tipa ieleja. Kritums lieguma teritorijā ir no 2,4 m. Upes meandri ietver 3 – 5 m augstas krasta nogāzes. Upe un tās tuvākā piekraste ir nozīmīgs augu un dzīvnieku izplatīšanās ceļš. Pa upi virzās zivju nārsta, migrāciju un barošanās ceļi. Aktīva ir bebru darbība upē un krastiem tuvajā daļā.