JAUNALŪKSNES PAGASTA PĀRVALDE

Pārvaldes kontaktinformācija

Jaunalūksnē 2009.gada 1.janvārī reģistrēti 1338 iedzīvotāji.
Pagastā darbojas šādas struktūrvienības – Kolberģa tautas nams, Bejas un Jaunalūksnes bibliotēkas, Bejas pamatskola, PII „Pūcīte, Novadpētniecības centrs, Bejas FVP.

Jaunalūksnes pagasts atrodas Latvijas ZA Alūksnes novada vidusdaļā. Attālums līdz Rīgai – 200 km, līdz novada centram Alūksnei - 5 km, līdz tuvākajai platsliežu dzelzceļa stacijai Gulbenē - 48km, līdz mazbānīša stacijai Alūksnē 6 km. Pagasta teritorija robežojas ar Alūksnes novada Alūksnes pilsētu, Ziemeru, Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas, Alsviķu pagastiem.

Lielākais Jaunalūksnes iedzīvotāju īpatsvars dzīvo pagasta administratīvajos centros Kolberģī un Bejā. Jaunalūksnes pagasta teritorijā atrodas 80% Alūksnes ezera – vienpadsmitā Latvijas lielākā ezera, lielākās pagastam cauri plūstošās upes ir Pededze un Alūksnīte. Pagasta teritorijas lielāko daļu - 52,7% aizņem meži, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 32,6%.

Jaunalūksnes pagasts ir viens no lielākajiem pagastiem rajonā. Tā platība ir 18,460 ha, iedzīvotāju skaits - 1504 (1995.g.), 1446 (2000.g.), 1425 (2003.g.), 1338 (2009.g.), bezdarbnieku skaits – 40 (2008.g.).

Galvenie nodarbošanās veidi - mežsaimniecība, kokapstrāde, kravu pārvadājumi, truškopība, piena lopkopība, biškopība, zirgkopība – Latvijas braucamo zirgu genofonds, gaļas liellopi, dārzkopība. 

Pagasts laika gaitā daudzreiz mainījis gan teritorijas lielumu, gan nosaukumu. Bijis Kolberģa pagasts (no 1860.g.b. - 1925.g.), Bejas pagasts (no 1925. - 1968.g.; pagasta padome atradās Jaunalūksnes pagasta vēsturiskajā centrā Bejā), tagad -Jaunalūksnes pagasts (no 1971.g.; pagasta pārvalde atrodas Kolberģī).

Vēsture

Jaunalūksnes pagasta teritorija apdzīvota jau tālā senatnē. Vēl tagad saskatāmas dabā divu senlatviešu pilskalnu vietas - Siseņu pilskalns un Nametkalns. Saimnieciskas darbības rezultātā atrastās senlietas Lāsberģa muižas teritorijā un Smiķu senkapu kalniņā liecina par to, ka te bijušas apdzīvotas vietas ļoti sen. (Vēsturnieki senlietas datē ar 11., 12.gs.-16.gs.) Mūsu pagastam senāk cauri gājis liels tirdzniecības ceļš uz Krievzemi. Tautā saglabājušies arī dažādi nostāsti, teikas par šiem tālajiem laikiem.
Gadu simtiem ilgi, tāpat kā citur Latvijā, arī mūsu pagasta zemnieku senči bija saistīti ar kādu no pagasta muižām: Kolberģa, Lāsberģa, Bejas, Visikuma, Babeckas.
Ziņas par muižu īpašumu lielumu, to īpašniekiem vai lietotājiem dokumentos atrastas no 16.gs. Muižnieku dzimtas mainījušās cita pēc citas. Lāsberģa muižas pēdējie īpašnieki bijuši baronu Volfu dzimta (dažos dokumentos - Vulfi), bet Kolberģa muižas pēdējie īpašnieki - fon Hekeli.
Muižu zemes bija labi apsaimniekotas, ienākumi bija labi. Muižās turēja daudz lopu, ienākumus deva arī dzirnavas, kokzāģētavas, spirta dedzinātava.
Muižu īpašnieki vēl 19.gs. beigās necentās atzīt un atbalstīt zemnieku kultūras un izglītības vajadzības. Bejas pagasta zemnieki 1867.g. gribēja celt skolas māju, lai bērni no visa pagasta varētu tur mācīties. Līdz tam bērnus apmācīja viens skolotājs kādā muižas kalpu mājā ("Dainās"), bet tur mācīties varēja tikai tuvumā dzīvojošie, jo nebija telpu pārnakšņošanai.
Toreizējais Bejas muižas īpašnieks barons Inskuls (dažos dokumentos arī Inskults) atvēlēja nelielu zemes gabalu skolas celtniecībai, bet kategoriski atteica zemi dārza ierīkošanai. Skolas celtniecībā nekādi nepalīdzēja. Baronam bija teikšana arī par to, cik un kā zemnieku bērnus mācīt. Pēc viņa prasības protokolā tiek ierakstīts, ka skolā bērnus jāmāca tik, lai viņi varētu veikt muižas darbus un savu vārdu pareizi parakstīt.

Pagastu pašvaldību pirmsākumi visā Latvijā un arī mūsu pusē ir 19. gs. 60.-os gados. 1866.g. stājās spēkā Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likumi. Pamatojoties uz tiem, laukos pārvalde pārgāja zemnieku sapulcē izvēlēto "vietnieku pulka" un pagasta vecākā rokās. Tā tas arī bija 20.gs. sākumā.
Latvijas brīvvalsts laikā, kā liecina arhīva dokumenti, vēlētas pagastu padomes. Pagasta padomē tikuši ievēlēti 18 cilvēki, kas no sava vidus izvēlējuši padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku (sauktu par priekšsēdētāja biedru).

Bejas muiža 20.gdsimta sākumā

Pēc neatkarīgas Latvijas nodibināšanas muižu zemes tika sadalītas. Bejas muiža tika sadalīta 138 vienībās (no tām 35 rentes mājas) ar kopplatību 2,714ha. Kolberģa muiža tika sadalīta 52 vienībās (no tām 21 rentes māja) ar 1,166ha platību. Visikuma muiža sadalīta 63 vienībās (no tām 17 rentes mājas) ar kopplatību 1,129ha. Zemnieki ar lielu neatlaidību, sūru darbu iekopa savas saimniecības.
Tā 1927.g. Bejas pagasta platība ir 13,482ha, iedzīvotāju skaits 2100. Vecsaimniecības ir 180, jaunsaimniecības 160, rentnieku un graudnieku saimniecības ap 20.

Bejas Aizsargi 1930.-tajos gados

Pagastā darbojās šādi rūpniecības uzņēmumi: alus darītava Kolberģī, Šlosa spirta dedzinātava, ūdensdzirnavas un zāģu gateris Bejas muižā, Dzeņa ķieģeļu ceplis.

Pagasta valdes ēka Bejā 1930.-to gadu vidū

Pagastā darbojās dažādas biedrības: Ugunsapdrošināšanas biedrība, Latvijas Jaunatnes savienības Kolberģa nodaļa, tās bibliotēkā ap 3000 sējumu, 50 lasītāju. Šai biedrībai piešķirts Bejas muižas šķūnis ("Dainās"), kas kļūst par sabiedrisku un kultūras pasākumu vietu, Biškopības biedrība (kopā ar mālupiešiem), piensaimnieku sabiedrība "Matīss" ar 200 biedriem, tai piešķirts bijušais Matisenes karogs.

Pēckara gados kādu laiku vēl turpināja darboties alus darītava Kolberģī, zāģu gateris Bejas muižā.
Tad sekoja kolhozu veidošana - sākumā mazi, tad apvienojot, arvien lielāki, līdz padomju laika pēdējos gadu desmitos pagasta teritoriju aizņēma valsts saimniecība "Alūksne".
1949. gadā Bejas ciemā (pagastā) nodibinājās pavisam 7 kolhozi: "Gaišais ceļš", "Pret kalnu", "Jaunais laiks", "Gaisma", "Liesma", "Jaunā dzīve", "Sarkanā zvaigzne". Tie bija mazi, un 1950. gadā sīkās saimniecības apvienojās 2 kolhozos: "Sarkanā zvaigzne" un "Gaišais ceļš".

1950. gados Bejas muižas stipri izpostītajā saimniecībā tika ierīkota neliela elektrostacija, kas deva strāvu Bejas iedzīvotājiem, iestādēm. Turpināja darboties Bejas pienotava Matisenē. Kopš 1959. gada pienotavā visas mašīnas darbināja ar elektrisko piedziņu. Pienotavā ražoja pasterizēto pilnpienu, kefīru, krējumu, sviestu, biezpienu, vājpienu, vājpiena sieru, kazeīnu.
Attīstījās arī ciema (pagasta) kultūras dzīve. Plašs grāmatu klāsts bija ciema bibliotēkā. Ciemā darbojās divas stacionārā kino iekārtas. Filmas demonstrēja divas reizes nedēļā. Apmeklētāju netrūka arī feldšeru punktā, jo darbinieki savus pienākumus veica pēc labākās sirdsapziņas.
1967. gads bija nozīmīgs ar Bejas pamatskolas 100 gadu jubileju. Pagasta skola devusi zināšanas, dzīves prasmes un pieredzi daudziem zēniem un meitenēm.
1971. gadā pagasta centrs tika pārcelts uz Kolberģi.
Septiņdesmitie gadi raksturojas ar P/s „Alūksne” ekonomisko uzplaukumu – notiek vērienīga celtniecība, tiek celti ražošanas objekti – fermas: „Lejas”, „Priedes”, lopbarības cehs; garāžas u.c., tāpat tiek celtas daudzdzīvokļu un individuālās dzīvojamās mājas. Ievērojami palielinās augkopības un lopkopības produkcijas ražošanas apjomi.
1989. gadā 2. decembrī atjaunotajā Somu karavīru piemiņas vietā tikās Latvijas, Igaunijas, Somijas delegācijas. Tā ik gadus somu zemes ļaudis apciemo mūs – šo vietu, kur dus viņu tautas dēli. Šie notikumi ir tuvinājuši pagasta iedzīvotājus un Bejas pamatskolas skolēnus un skolotājus ar Somijas pārstāvjiem, kas veicināja sadraudzības līguma noslēgšanu ar Nopankiles skolu Somijā.

Brīvvalsts laikā pagasta teritorijā izveidojās daudzas naturālās sabiedrības, daļa sabiedrību ražo produkciju savām vajadzībām. Veidojās arī perspektīvas sabiedrības piena, liellopu gaļas ražošanā, veidojās spēcīga truškopības sabiedrība, sākot ar trušu audzēšanu līdz pārstrādei. Pagastā ir viena augļkopības, puķu stādu audzēšanas sabiedrība, kura katru gadu paplašinās un strādā pēc jaunām tehnoloģijām. Attīstījusies kokapstrāde – 4 uzņēmumi pārstrādā koksni, no tiem viens gatavo arī guļbūves. Kooperatīvā sabiedrība specializējusies logu, durvju, virtuves mēbeļu ražošanā.
Par tradīciju bija kļuvuši rajona muzikantu salidojums „Ciemos pie Rakariem” Bejas „Dainās”, Lieldienās „Dziesmu spiets” Bejā, gadatirgi, pagasta iestāžu darbinieku sporta aktivitātes, Velobrauciens pa pagastu, ik vasaras ekskursijas pagasta iedzīvotājiem un „Lata” ekskursijas, kuras rīkoja Jaunalūksnes pagasta padome.
Bejas pamatskolas parkā kokgriezēju sacensībās izveidotās figūras priecēja mājiniekus un ciemiņus. Pagastā darbojās bērnu un pieaugušo deju kolektīvi, kas piedalījās Dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Aktīvi darbojas dāmu klubiņš „Ciemos pie Benitas”, kura vadītāja ir Benita Jušvajeva, un Bejas interešu klubiņš „Pīlādzis”, ko vada Ārija Bērziņa.
Arī pēdējo gadu laikā pagasta kultūras dzīvē nav izzuduši deju ritmi, dziesmas, teātris, tautas tradīcijas gadskārtu svētkos, piemēram, Līgo svētki un tradicionālas Zaļumballes „Dainās”, Ziemassvētki Tautas namā, Lieldienu pasākumi, gadatirgi, Muzeju nakts, Lāpu gājiens Lāčplēša dienā, deju kopu sadancis „Ielūdz „Kolberģis””, Pūra vētīšanas svētki, aktivitātes VKKF programmas „Bērnu žūrija” ietvaros, tematiskas pēcpusdienas, izstādes un tikšanās ar ievērojamiem novadniekiem.

Jaunalūksnes pensionāru apvienība rīko ekskursijas, izstādes, labdarības akcijas un atpūtas pasākumus. Vadītāja Inta Aizupiete.
Vairāki mūsu novadnieki, piemēram, Leo Kokle, Gunārs Binde, Alvils Buholcs, Aleksis Dzens – Litovskis, Daina Avotiņa, Aldona Atgāze, Vēsma Kokle Līviņa, Fridrihs Merī, Jānis Ābens, Kārlis Ābens, Jānis Zībiņš u.c., ir kļuvuši pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām dažādās darba un mākslas jomās: fotomākslā, dzejā, glezniecībā, ģeoloģijā, valodniecībā un daudzās citās jomās.
Pašreiz pagasta kultūras un izglītības iestādes veicina iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs un izglītībā.

Tūrisms
 Tūrisma informācija:

• Jaunalūksnes pagasta kultūras darba organizatore Rudīte Simanoviča, kolbergis.tn@inbox.lv, tālr. 64354097, mob. 26657373;
• Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra pārzine Jolanta Baldiņa, jolantabaldina@inbox.lv, mob.26312416.

Apskates objekti

Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centrs

Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centrs darbojas kopš 1987.gada. Tas tika atklāts, atzīmējot skolas 120.gadskārtu. Sākotnēji dēvēts par Bejas skolas muzeju, vēlāk ieguvis savu tagadējo nosaukumu.
Novadpētniecības centrs ir iekārtots klētiņā, kurā senos laikos glabāja graudus. Vēl tagad uz klēts durvīm var redzēt pierakstus par agrāk glabātajiem graudiem.
Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centrā var iepazīties: ar Bejas skolas (ANNO 1867) vēsturi; ar pagasta vēsturi; dabas un vēstures objektiem pagasta teritorijā; mūsu novadniekiem; pagasta kultūras tradīcijām un saimniecisko darbību dažādos laikos.
Novadpētniecības centrs piedāvā pastāvīgo ekspozīciju par Bejas skolas darbību un pagasta saimniecisko un kultūras dzīvi 19.gs. beigās un 20.gs., organizē atsevišķas tematiskas izstādes, pasākumus, ekskursijas.
Jaunalūksnes pagasta Novadpētniecības centra darba laiks:
P.- P. 10.00 – 14.00, kā arī citā laikā, iepriekš vienojoties pa mob.26312416. Ieejas maksa – par ziedojumiem.

Bejas pamatskola

Bejas pamatskola ir vienīgā koka skola Latvijā, kas ir celta 1867.gadā un vēl šodien darbojas kā izglītības iestāde. Šajā skolā par pedagoga palīgu strādājis muzeju pamatlicējs Latvijā Jānis Greste. Viņa atziņa vēl tagad ir skolas moto: „Tev piederēs tik, cik tev būs spēka un prāta paņemt.”

Skolas direktore Silvija Aizupe
e-pasts: direktors.beja@aluksne.edu.lv
tālr.64354442
mob.26459527

Somu karavīru Brāļu kapi

            1918.-1920.gada Latvijas brīvības cīņu dalībnieku – somu karavīru apbedījuma vieta. Bejā Latvijas brīvvalsts laikā Somu karavīru Brāļu kapi iesvētīti, vienmēr kopti un tur notikuši svinīgi piemiņas brīži. Ar Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītāja Ulda Veldres, Alūksnes karavīru, Latvijas vēstniecības Somijā un somu pārstāvju, p/s „Alūksne”, Bejas pamatskolas un iedzīvotāju atbalstu Somu karavīru Brāļu kapi Bejā atjaunoti 1989.gada 2.decembrī.
Katru gadu novembrī Bejas pamatskolas skolotāji, skolēni un Bejas iedzīvotāji novembrī iet lāpu gājienā, lai godinātu kritušos karavīrus un pieminētu mūsu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus un novadniekus, kas cīnījās par Latviju kā brīvvalsti. Ar Jaunalūksnes pagasta padomes, Bejas pamatskolas darbinieku, skolēnu, pagasta iedzīvotāju un somu pārstāvju atbalstu piemiņas vieta tiek uzturēta un kopta.
1999.gada 17.oktobrī pie Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra Rozentāla biedrības Helsinku Somijas – Latvijas biedrība un Lapua Somijas – Igaunijas biedrība organizēja piemiņas plāksnes atklāšanu Bejas apkārtnē kritušiem 9 somu brīvprātīgo pulka „Ziemeļu zēni” cīnītājiem.
2000.gada 7. maijā Somu karavīru Brāļu kapos Bejā notika piemiņas akmens atklāšana. Akmenī iegravēts šāds teksts: „Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka „Ziemeļu Zēni” karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919.gadā.”

Piemiņas akmens gleznotāja Leo Kokles dzimto māju vietā

1924. gadā 3.martā Jaunalūksnes pagastā Visikumā vecā muižas lauku mājā šūpulis tika kārts ievērojamajam gleznotājam Leo Koklem. Te mākslinieks pavadīja savu pirmo dzīves gadu. Tagad gleznotāja Leo Kokles mājvietā ir uzstādīts piemiņas akmens.

A. Buholca māju vieta

Profesora Alvila Buholca dzimto māju vietā „Tūcenē” (ceļa posmā Beja – Visikums) atrodas piemiņas akmens. Šeit A.Buholcs dzīvojis no 1880. – 1922.gadam. Vēlāk kļuvis par ģeodēzijas un fotogrammetrijas mācību spēku Rīgas politehniskajā institūtā un Latvijas Universitātē. Mājas kara laikā gājušas bojā, bet ir saglabājusies liepu aleja.

Lāsberģa pils un tās parks

Lāsberģa muiža minēta rakstos jau 16.gs. Daļa muižas ēku un zvanu tornis celti 1767.gadā. Pils un pārējās ēkas celtas 19.gs. Tad veidots arī parks un strūklakas. Ceļot pili, un arī vēlāk te atrasts daudz senlietu, kas attiecas uz 11., 12.gs.

Šobrīd Lāsberģa muiža ir privātīpašums „Muižnieki”, kur ir izkopts parks, izveidots skaists atpūtas komplekss, kurā saimnieks piedāvā Lāsberģa pilsdrupas un parku, naktsmītnes, pirti, kubulu, atpūtu pie Alūksnes ezera, makšķerēšanu.Tālr. 64354020, 29166262, 26334355, info@lazbergis.lv, www.lazbergis.lv.

Velna pēda jeb „Elles aka” pie „Alpu” mājām

„Alpu Velna pēda” – ieplaka, kas atgādina lielu ēdienu vārāmo katlu, kurā nekad nav ūdens. Piltuvveida ieplaka, veidojusies ledāja perioda beigās, ko vietējie iedzīvotāji nosaukuši par „Elles aku”. Velna pēda veidojusies, ledus laikmeta beigās. Iespējams, ka liels ledus gabals bija palicis zem smilts un grants seguma. Kad zeme bija pietiekami sasilusi, ledus tās iekšienē izkusa, veidojot lielu tukšumu zem zemes virskārtas, kas iegruvusi, veidojot lielu ieplaku. Izskan arī otra versija par „Elles akas” izcelsmi, kas liekas ļoti ticama. Velna pēda esot veidojusies no meteorīta. Tās vienai sānu malai ir stāvāks slīpums, kā arī ap ieplaku ir izveidojušies gredzenveida pauguraini apļi, līdzīgi, kā iemetot dubļos lielu akmeni. Vietējie iedzīvotāji ir novērojuši, ka tuvākajā apkārtnē nav apaļu vai gludu akmeņu. Tie visi ir šķelti.
Velna pēdas nogāžu garums 40m un 38m. Piltuves apakšējās daļas diametrs 15m, augšējās – 85m. Ieplakas ziemeļu puse kādreiz bijusi apstrādāta, tagad viss apaudzis ar lapu un skuju kokiem.
Vecie ļaudis stāsta, ka šeit reizēm mēdzot parādīties īsts velns, kam viena cilvēka, bet otra kazas kāja. Senos laikos velns skrējis no Igaunijas un atstājis vairākās vietās pēdu nospiedumus. Pie „Elles akas” ir neliela grava, kas esot velna papēža nospiedums. Tur pats nelabais atspēries un ielēcis „Elles akā”.
Ja „Elles akā” gadoties nokļūt pusdienlaikā vai pusnaktī, tad var sajust dīvainu klusumu un nepatīkamu sajūtu, ko pārtrauc vien vārnu ķērcieni.

Bejas dambis jeb Dzirnavu ezers

Tas atrodas bijušās Bejas muižas teritorijā uz Alūksnītes upes. Agrāk te bija ūdensdzirnavas, vēlāk elektrostacija, tagad ir saglabājušās tikai drupas. Kādu laiku dambis nebija, tad to no jauna uzpludināja. Vasarās Bejas dambi apmeklē makšķernieki, kā arī to var izmantot atpūtai uz ūdens.

Brīvdabas estrāde „Dainas”

Šeit vasarās notiek dažādi pasākumi. Jau no seniem laikiem tika uzvestas teātra izrādes, notika zaļumballes, koncerti. Daudz kas no šīm tradīcijām ir saglabājies arī šodien. Netālu no estrādes ir redzami pamati no kalpu mājas, kurā, pirms vēl tika uzcelta Bejas pamatskola, vietējie bērni apguva pirmās zināšanas. Tie, kas pabijuši meža ielokā saules apspīdētajās „Dainās”, vienmēr sajutuši īpašu, labvēlīgu auru.

Izjādes ar zirgiem

Z/s „Dunāji” ir iespēja dabīgā lauku vidē doties izjādē ar zirgiem, pabarot zivis dīķī, peldēties un izmantot telšu un ugunskura vietu.
Kontaktpersona: Dace Dambe Kļaviņa, tālr.28372815

Golfa laukums „Saļņos” un Lācēna Pūka Dabas taka

Dabas takā var iepazīt bebru pasauli, pļavu golfa laukumu, medību skatu torni, piebarošanas laukumu, dažādu lielumu un veidu dīķus. Ogu laikā panašķoties ar upenēm, zemenēm un rudenī ar āboliem. Noslēgumā pēc jaukas pļavu golfa spēles var atpūsties banketu zālē, izbaudīt pirti un kubulu (Viss komplekss 10pers. Ls50.00), ieskatīties Zirgu figūru muzejā.
Kontaktpersona: Viktors Litaunieks tālr.28305394,viktors.lit@e-apollo.lv

Dārzkopība un augļkopība

Z/s „Sprogas” audzētie puķu dēsti, augļu koki un košumkrūmi priecē daudzus mūsu novada un Latvijas dārzus.
Kontaktpersona: Ivars Tīcs mob.29425883, www.sprogas.lv

Mežinieku slēpošanas trase

Naktsmītnes 35 vietām, pirts, kafejnīca viesu namā Paideri” un iespēja atpūsties Mežinieku slēpošanas trasē, kurā izaudzis ne viens vien slavens sportists. Kontakttālr.64381588, 29430817, merits@inbox.lv.

Zivju mazuļu audzētava

Tiem, kas interesējas par zivsaimniecību, pie Armanda Rozes var saņemt ne tikai profesionālu padomu, bet arī iegādāties zivju mazuļus.
Zivju mazuļu audzētava „Silenieki”, Armands Roze, mob.29407

Laipni lūdzam Jaunalūksnes pagastā!