ILZENES PAGASTA PĀRVALDE

 Pārvaldes kontaktinformācija

            Ilzenes pagasta moto – „Ar skatu nākotnē”

Ilzenes pagasta teritorija atrodas Vidusgaujas ieplakas malā, tā rietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, bet austrumu daļa – Malienas paugurainē. Pāri plašajam, viļņotajam līdzenumam paceļas Ontu kalns (124,4 m virs jūras līmeņa), Ilzenes kalns (126,6 m virs jūras līmeņa), Liepiņu kalns (114,4 m virs jūras līmeņa). Pie Ilzenes robežas atrodas Zāgadu kalns (143,3 m virs jūras līmeņa) – augstākā virsotne apkārtnē. Pagasta teritoriju 6 kilometru garumā šķērso Mustjegi pieteka Melnupe. Z daļā pa purvainu apvidu plūst tās pieteka Baltiņupe un Bebrupīte, pagasta vidienē – Melnupes pietekas Kumeļupīte un Sarkanupe. R un DR daļā tek Briežupe un Pilupe. Lielākās ūdenskrātuves – Lielsloku ezers un Siluleju dīķis. Ilzenes pagasts atrodas 27 km no novada centra - Alūksnes, no Zeltiņiem - 7,2 km, no Trapenes – 15,2 km, no Līzespasta – 20 km, no Strautiņiem – 16,4 km, no Lejasciema – 18,2 km.
Ilzenes pagasta administratīvā teritorija aizņem 6606 ha, t.sk.: lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 2746 ha, meži - 3265 ha, krūmāji - 99 ha, zem ūdeņiem - 105 ha, zem ceļiem    - 80 ha, zem ēkām - 83 ha, pārējās zemes - 158 ha, purvi - 70 ha.

2009. gada 1. janvārī Ilzenes pagastā bija 434 iedzīvotāji, no tiem Jaunzemu ciemā - 169 iedzīvotāji. Viensētu sakopojumos – Ilzenes muižā - 39 iedzīvotāji, Čonkās - 25 iedzīvotāji, Paiķenos - 28 iedzīvotāji, pārējā pagasta teritorijā – 173 iedzīvotāji.

Pagastā darbojas – Ilzenes pagasta pārvalde, pamatskola, bibliotēka, sporta, interešu izglītības un mūžizglītības centrs „Dailes”, pasta nodaļa, veikals, feldšerpunkts, bāriņtiesa.

Vēsture

Dziļu mežu ieskauta, augstā viļņotā līdzenumā ir vieta, ko sauc par Ilzeni. Šī vieta ir ļoti sena. Vārds Ilzene cēlies no igauņu valodas ilsen, kas tulkojumā nozīmē skaista vieta. Savukārt Konversācijas vārdnīcā lasām, ka skaistā vieta Ilsen tika saukta par Balto puķi. Teikas stāsta, ka Ilzene pastāvējusi jau 1209.gadā, tās teritorija ietilpa 13.gs. Tālavas valsts Atzeles novadā. Pagasts izveidojies Ilzenes un Ādama muižas teritorijā. Vēsturiskais centrs ir Čonkas.
1945.gadā Ilzenes pagastā izveidoja Čonku un Ilzenes ciemu, bet 1949.gadā pagastu likvidēja. 1990.gadā pagastu atjauno. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, liela daļa pagasta teritorijas tiek iekļauta citās teritoriālajās vienībās - Trapenes, Lejasciema un Zeltiņu pagastos.
Senatnē Ilzenes pagasta teritorijā dzīvojuši igauņi un lībieši. Ilzene 13.gs. ir bijusi viena no lielākajām lībiešu kolonijām. Viena no versijām stāsta, ka lībieši no Kurzemes, glābdamies no mēra uz Ilzeni nākuši pa Gauju un pēc tam pa Melnupi. Otrā versijā – līvu (leivu ) izcelsme saistīta ar Dienvidigaunijas teritorijas iedzīvotāju migrāciju vai robežu maiņu.
Valodas pirmsākumi varētu būt no senām somugru tautību valodu grupām. Par to liecina valoda, kas izpaužas saglabājušos vietvārdos: „Paiķeni ” (Ielāpu ciems), „Čonkas” (Ķildu ciems), „Siveci” (Ragu ciems), „Ontu kalns” (Sāls kalns), „Koleteri” (Skaļā sēta), „Sūzari” (Purva sirds), „Pilupe” (Tumšā upe) u.c.
Valodnieki konstatējuši, ka līvu valodā eksistējusi stieptās un lauztās valodas asimilācija. Ilzenē ir stieptā izloksne, kura mūsdienās saglabājusies tikai divos pagastos. Valodu ir ietekmējusi arī pierobežas igauņu valoda.
Vistiešākais pierādījums tam, ka 18.gs. Ilzenes iedzīvotāji ir bijuši līvi (leivi), ir par vēsturi kļuvušais patiesais stāsts par Olavu Pītersenu: „Olavs Pītersens Zviedru kara laikā no Gaujienas puses pa mežiem ieklīdis Paiķenu (viens no Ilzenes mazajiem ciematiņiem) ciemā, kur apmeties kādā mājā, nolicis savas mantas un ieročus. Kādā dienā saimnieks aicinājis pie galda, visi apsēdušies, un viena no saimnieka meitām prasījusi tēvam: „Ana muna leib!” (no līvu valodas – nogriez man maizi). Karavīram meita iepatikusies un ieinteresējusi viņas īpatnējā valoda. Viņš palicis te uz dzīvi, apprecējis meitu, un tā Ilzenē cēlusies Pētersonu dzimta.
20.gs sākumā pagastā dzīvoja vairākas ģimenes, kas sarunājās līvu (leivu) valodā. Pētījumus par Ilzenes līviem veikuši 20.gs 30.gados Emilis Melngailis, somu vēsturnieks Lauri Einari Ketunens, 20.gs 60.gados Tartu Universitāte – igauņu valodnieks prof. P. Ariste u.c.
1935.gadā Ilzenes pagastā bija 1281 iedzīvotāju, un pagasts bija viens no lauksaimnieciski attīstītākajiem valstī. Līvu (leivu) valoda kā valoda sāka izzust 20.gs. vidū, sakarā ar ražošanas attīstību. Vēl līdz pat 20.gs. 60-tajiem gadiem Ilzenē bijuši līvu pēcteči, kas pratuši šo valodu: Būmanis Kārlis, Boks Antons, Pētersons Artūrs u.c., bet viņu vecvecāki līdz 20.gs. 20-tajiem gadiem sarunājušies tikai līvu valodā.

Ilzenes pamatskola

Direktore: Olīvija Jēģere
„Zinīši” Ilzenes pagastā,
Alūksnes novadā, LV-4344
Tālrunis: 64354585
e-pasts: direktore.ilz@aluksne.edu.lv

Skolas devīze: Ja tu esi, tad tu dari,
Ja tu dari, tad tu esi!
Skolai ir savs karogs un himna.
Skolas attīstības moto: Veselība un daile sakoptā, ekoloģiski tīrā vidē
Skolas vīzija: veselīgs, izglītots, mākslinieciski atraktīvs, konkurētspējīgs skolēns, savas zemes patriots, ekoloģiski, vēsturiski un estētiski sakoptā vidē.
Ilzenes pamatskolas darbības mērķis: popularizēt veselīgu dzīves veidu sakoptā vidē caur mākslinieciski radošām, sadarbību veicinošām un sportiskām aktivitātēm, veicinot Latvijas identitātes saglabāšanu Eiropas Savienībā.

Ilzenes bibliotēka

Vadītāja – Benita Kokarēviča
Ilzenes pagasta „ Jaunozoli ” dz. 11
Darba laiks: P,O,T,C,P 830 – 1630
Tālr. 64354583
e-pasts: ilzenesbibl@inbox.lv

            Ilzenes pagasta bibliotēka ir pagasta kultūras, izglītības un informācijas sniegšanas iestāde, kuras darbības mērķis ir visu pagasta iedzīvotāju bibliogrāfiskā, bibliotekārā un informatīvā apkalpošana. Bibliotēka sadarbojas ar citām pagasta kultūras un izglītības iestādēm un piedalās masu pasākumos un kultūras projektu realizācijā. 2006. gadā bibliotēka ieguvusi jaunas, ērtas darba telpas un saņēmusi jaunu aprīkojumu, 2009. gadā bibliotēka ir akreditēta.
Bibliotēkā darbojas sabiedriskā Interneta pieejas punkts.
Sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu īstenoti 2 projekti – „Mana pirmā tikšanās ar bibliotēku” un Lasīšanas programma „Bērnu žūrija-2008”. Notikušas 17 literatūras izstādes un 4 masu pasākumi.
Rajona novadpētniecības konkursa ietvaros piedalījāmies ar sagatavoto pasākumu „Tu nāc no saullēkta” (dzejniecei A. Atgāzei 100). Notika arī Dzejas dienām veltīts  pasākums, kurā piedalījās Alūksnes tautas teātra aktrise V. Sedleniece, bibliotekāre piedalījās  Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā. Bibliotēkās telpās bija apskatāma novadnieka gleznotāja M.Salmiņa gleznu izstāde.

Kultūra

Ik gadu tiek atzīmētas visas valsts svētku un atceres dienas – Barikāžu aizstāvju atceres dienas, Lieldienas, Eiropas diena, Mātes diena (sadarbībā ar Ilzenes pamatskolu), Bērnu aizsardzības diena, Jāņi. 2008. gadā ilzenieši piedalījās akcijā „Gaismas tilti”. Tiek atzīmētas Zinību un Skolotāju diena (sadarbībā ar Ilzenes pamatskolu), Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena, gadskārtu svētki.

Pati lielākā rosība kultūras dzīvē Ilzenē notiek ap Jāņiem, kad tiek svinēti pagasta svētki. Pagasta svētku laikā atceramies seno latviešu tradīcijas un par atpūtu kļuvušas zāles pļaušanas sacensības, kurās ikviens tiek aicināts paņemt rokā izkapti un izmēģināt spēkus senajā arodā. Par tradīciju kļuvušas riteņbraukšanas sacensības „Līkloči papardēs”, kas katru gadu pulcina aizvien vairāk dalībnieku. Parasti velobrauciens notiek dažādas vecuma un meistarības grupās. 2008.gadā velobrauciens notika jau piekto gadu pēc kārtas un tradicionāli tieši Līgo dienas rītā.

Pagasta svētku ietvaros notiek arī tūrisma diena, kurā tuvāk iepazīstam savu pagastu. Līdz šim atraktīvā veidā esam iepazinuši pagasta tūrisma apskates vietas un senos līvu ciemus. Pasākumus papildina dažādas kultūras programmas.
Neiztrūkstoša sastāvdaļa ir makšķerēšanas sacensības, kas notiek Lielsloku ezerā.

Tiek veidotas arī jaunas tradīcijas - sēņošanas sacensības, Lieldienu zaķu skrējiens, Budēļu gājiens Ziemas saulgriežos, Lāpu gājiens Valsts svētku dienā, sporta diena jūlijā, Līvu diena oktobrī.
Ilzenes pagastā darbojās 3 pašdarbības kolektīvi – Ilzenes sieviešu vokālais ansamblis, līnijdeju kolektīvs „Kleo” un Ilzenes amatierteātris „Vitamīns”.

      Par projektiem

1. Vietvārdu karte (Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda daļēji atbalstīts projekts Ls 300 apjomā). Projekts jau realizēts.

2. Ilzenes pagasta sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centra rekonstrukcijas pabeigšana (ELFLA Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma 3.2.1. „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” ietvaros). Šī projekta realizācijas kopējā summa ir Ls 169 400, no kuras publiskā finansējuma daļa ir Ls 105 000 (tajā skaitā Ls 78 750 ELFLA un Ls 26 250 valsts budžets).

3. ES Igaunijas - Latvijas 29.06.2009. apstiprināts projekts „Pārrobežu bumba”, kurš jārealizē 2 gadu laikā. Projekta kopējā summa Latvijas partneriem EUR 171 005 un tajā skaitā Ilzenei – EUR 21 686 (līdzfinansējums 15 % - EUR 3253).

Aktīvistu grupas realizētie projekti

1. „Piemiņas vieta Ilzenē dzīvojušajiem līviem”

            Projekts iesniegts un atbalstīts Alūksnes novada fondā. Realizācijas laiks 2006.gada jūnijs – septembris. Šī vieta tika izveidota, lai apzinātu savas vēsturiskās saknes, jo tagadējā pagasta teritorijā senos laikos ir dzīvojuši līvi (leivi).

2. „Vizmiņas prieks”

            Projekts tika iesniegts un atbalstīts „Merild” un „Ievas” izsludinātajā projektu konkursā, lauku sieviešu iniciatīvas veicināšanai. Projekta rezultātā tika labiekārtots pagasta centra vizuālais izskats (izveidota puķu dobe – ģerboņa veidā, izgatavoti soliņi centra iekārtotajā parciņā).

            2008. gada rudenī nodibināta biedrība „Ilzenes attīstībai”. Tās mērķis - aktivizēt iedzīvotājus, pašmotivēt, veicināt veselīgu dzīvesveidu un ar projektu palīdzību realizēt savas idejas.
2009.gadā biedrība startēja ANF un LHZB izsludinātajā projektu konkursā Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām ar projektu „Nūjošanas pasākumi Ilzenē”. Projekts guva atbalstu un ir jau noticis pirmais pasākums, pulcinot ļoti daudzus interesentus.

Saimnieciskā darbība

Ilzenē saimnieko dažas spēcīgas un nostabilizējušas zemnieku saimniecības.

Pagastā esošās zemnieku saimniecības turpina specializēties. Saimniecība „Siveci” – piena lopkopība un graudkopība, saimniecība „Madaras” – piena lopkopība, saimniecība „Sapnīši” – graudkopība un netradicionālā lauksaimniecība z/s „Mežrozītes” – gaļas lopu audzēšana un piena lopkopība. Dažās piemājas saimniecībās turpinās piena ražošana nelielākos apjomos. Ir arī zemnieki, kuri nodarbojas ar netradicionālo saimniekošanu - dārzkopību, biškopību. Perspektīvā tiks attīstīta arī zivsaimniecība.
Veselības pirts „Sapnīši” atrodas Alūksnes rajonā Ilzenes pagasta Jaunzemos. Sertificēta pirtniece piedāvā dziednieciskās pirts pakalpojumus, tā atrodas apmēram 30 km no Alūksnes un 200 km no galvaspilsētas Rīgas.
Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus sniedz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Amatnieki” (aršanu, kultivēšanu, vagu dzīšanu, labības sēšanu, pļaušanu, smalcināšanu, transporta pakalpojumus un citus zemes apstrādes darbus).
Investorus gaida bijusī slaucamo govju kompleksa „Grīvas” teritorija.

Apskates objekti

Ilzenes muiža

Pirmo reizi rakstos minēta 1690.gadā, kad pils piederējusi baronam Rennenkamfam. Pils vairākas reizes mainījusi savus īpašniekus. Ir zināms, ka 1810.gadā barons Fitinghofs pili pārdevis baronam Kālenam, tas 1857.gadā pili pārdevis baronam Volfam, bet tas, savukārt, baronam Kampenhauzenam 1881.gadā.
Ilzenes muiža celta agrīnā klasicisma stilā - divos stāvos, apakšstāvā zāle ar 1893.gadā celtu kamīnu, kāpnēm ar vītņu margām, plašu foajē. Atrasti dokumenti, ka pils kapitālais remonts un siltināšana veikta 1913.gadā.
Pie pils apbūves ansambļa pieder pumpju māja, brūzis, pienotava, klēts. Ap muižu izveidots ģeometriskais parks ar retām koku sugām.
1939.gadā baroni Kampenhauzeni kopā ar bērniem Gizellu, Baltazaru un Hermani izbrauca uz Vāciju. Apskatīt Ilzenes muižas pili barona meita Gizella kopā ar mazdēlu bija 1996.gadā.

Ilzenes dendroloģiskais parks

            Parks izveidots 20.gs.sākumā, kad muiža piederēja baronu Kampenhauzenu dzimtai. Parka platība 5,4 ha ar parādes pagalmu, četru rindu ozolu aleju. Parka teritorijā aug 17 dažādu sugu koki, parkā izveidota neliela atpūtas vieta ceļiniekiem. Ilzenes dendroloģiskajā parkā stādījumi atzīti par Valsts nozīmes aizsargājamu objektu un ir iekļauti Nacionālā dabas mantojuma sarakstā, kuru izveidojusi Vides ministrija.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                       
Patlaban parks tiek pamazām atjaunots.

Čonku skola

1903.gadā Čonku ciematā tika uzcelta skolas ēka. Ēku bez projekta cēluši vietējie amatnieki, un ķieģeļi vesti no Seveļu cepļa. Skola Čonku ciematā atradās līdz 1987.gadam, kad Jaunzemos uzcēla jauno skolas ēku. 2003.gadā Čonku skolas ēka svinēja savu simtgadi.

Piemiņas vieta Ilzenē dzīvojušajiem līviem

2006.gadā ar Alūksnes Novada fonda un Nīderlandes KNHM atbalstu, aktīvistu grupa izveidoja piemiņas vietu Ilzenē dzīvojušajiem līviem. Piemiņas vietā uzstādīta piemiņas zīme, novietoti soliņi, senkapu vietu un ceļu uz turieni tumsā izgaismo īpaši lukturīši. „Mežsloku” senkapi atrodas Ilzenes puses līvu apdzīvoto vietu vidū. Saikni ar senajām apmetnēm simbolizē īpaši akmeņi, kas atvesti no līvu ciemiem – Paiķeniem, Čonkām. Šie akmeņi ir ovālas formas, kas atgādina lielu olu. Tas saistīts ar seno līvu pasaules uzskatu par dzīvības rašanos no olas.
Iestājoties krēslas stundai un pamazām satumstot, rodas īpaša sajūta, it kā no meža pustumsas iznāks seno līvu gari. Līvu apmetņu vieta un senkapi ir ļoti skaists apskates objekts, kura miers un noslēpumainība aicina atgriezties.

Piemiņas akmens Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, Ates muzeja dibinātājam Viktoram Ķirpam – dzimušam Ilzenes pagasta „Riekstiņos” 1926.gada 26.maijā. Nu jau daudzus gadus V. Ķirps dzīvo ļaužu atmiņās un padarītajos darbos. Bērnības un agrās jaunības zemē Ilzenē Viktors Ķirps, kopā ar saviem vecākiem un māsām, tēva zemnieku saimniecībā iemācījies jebkuru darbu darīt ar cieņu un atbildību. Šīs mājas ir saglabājušās, tur dzīvo viņa māsa un saimnieko radinieki.
Tā kā V. Ķirps vēlējās saglabāt šīs puses latviešu zemnieka dzīves un darba piemiņu, izveidojot Ates novadpētniecības muzeju, tā arī Ilzenes pagasta iedzīvotāji vēlējās saglabāt paša V. Ķirpa piemiņu, uzstādot pie viņa dzimto māju krustcelēm piemiņas akmeni. Šī iniciatīva nāca no pašiem ilzeniešiem, daudzi no viņiem ir V. Ķirpa skolas biedri.
Pie piemiņas akmens, atklāšanas dienā, 2006. gada 12. augustā, V.Ķirpa bērni un mazbērni iedēstīja ozolu. Tagad katrs ceļinieks, kuram svarīgi šķiet iepazīt dzimtās zemes īpašās vietas, var smelties spēku pie šī piemiņas akmens, kurš izskatās kā mākonis, nolaidies no debesīm.

Piemiņas zīme pirmajai skolai Ilzenē

            2009.gada jūnijā, pagasta svētku ietvaros tika atklāta piemiņas zīme pirmajai skolai Ilzenē, dibinātai 1869.gadā Ontu pusmuižā.